Ceturtdien, 24. februārī, Saeima 2. lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", lai precizētu tieša nodoma prasību ar kukuļošanu saistītajos noziedzīgos nodarījumos. Ar šiem grozījumiem tiks nodrošināta atbilstība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.
Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, kurā tiek precizēts viens no kukuļošanas ar starpniecību veidiem. Turpmāk par kukuļdošanu, izmantojot starpnieku, būs uzskatāmas arī tādas darbības, kad persona, uzticot starpniekam materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, apzināti pieļāvusi, ka starpnieks izdarīs kukuļdošanu. Turklāt kriminālatbildība iestāsies neatkarīgi no tā, vai starpniekam nosaukta konkrēta amatpersona, kurai domāts kukulis, un kādos apstākļos nododams kukulis.
Izpildoties minētajiem nosacījumiem, personas, tajā skaitā arī starpnieks, būs saucamas pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 323. panta par kukuļošanu.