Mums ar ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Mr Jens Stoltenberg) bija izvērsta saruna par drošību Baltijas valstu reģionā un NATO Austrumu flangā kopumā, ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā.
NATO dalībvalstis ir solidāras viena ar otru – šobrīd Latvijā palielinās sabiedroto spēku apjoms NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Savukārt Latvija velta vairāk nekā 2 % no IKP aizsardzībai, un trīs gadu laikā plānojam tai veltīt 2,5% no IKP. Sabiedrotie ir apliecinājuši, ka NATO līguma 5. pants ir svēts. Arī ASV prezidents Baidens to ir vairākkārt uzsvēris. Mēs esam aizsardzības alianse, bet uzbrukuma gadījumā aizstāvēsim viens otru ar to pārliecinošo spēku, kas piemīt NATO aliansei, kas ir pasaulē spēcīgākā militārā alianse.
Tikmēr Ukrainai šobrīd ir nepieciešama palīdzība visos veidos – militāri, finansiāli, humanitāri. Krievijas uzbrukums Ukrainai ir uzbrukums arī Rietumiem kopumā – demokrātijām, mūsu vērtībām, mūsu noteikumos balstītai starptautiskai kārtībai. Mēs pārrunājām visas atbilžu iespējas, arī tādas, kuras šobrīd netiek aktīvi iedarbinātas.
Uzbrukumi no Krievijas notiek arī citos veidos. Mums ir jābūt gataviem arī atbildēt uz hibrīdapdraudējumiem, ko Krievija jau īsteno vairākus gadus, radot informatīvo karu un sagrozot vēsturi, izplatot dezinformāciju. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas atrodas Latvijā, ir svarīgs elements šajā cīņā ar meliem. Es arī ģenerālsekretāram uzsvēru, cik svarīgi mums ir kopīgi rūpēties, lai pie Krievijas iedzīvotājiem nonāk objektīva, patiesa informācija par Putina režīma agresiju pret Ukrainu.
Mēs pārrunājām arī gatavošanos nākamajam NATO samitam Madridē un jauno NATO stratēģisko koncepciju, kuru paredzēts tur apstiprināt. Tai jāņem vērā jaunā realitāte – ka Krievija ir agresīva valsts.