Darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu.
Savukārt darba devējam būs pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas informēt darbinieku par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā.
Tāpat būs noteikts darba devēja pienākums informēt darbinieku par vairākiem būtiskiem darba attiecību elementiem, piemēram, pārbaudes laiku un tā ilgumu, darbinieka tiesībām uz apmācībām, kā arī detalizētāk regulēts pārbaudes laiks, jautājumi, kas skar tos darbiniekus, kuru darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams. Vienlaikus tiks ieviests piecas darba dienas ilgs t.s. aprūpētāja atvaļinājums.
Šādas normas paredz likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", kas otrdien, 15. martā, pieņemts valdības sēdē. Grozījumi vēl ir jāizskata un jāpieņem Saeimai.
Likumprojekts arī nosaka, ka bērna tēvam turpmāk būs tiesības uz 10 darba dienas ilgu atvaļinājumu līdz šim esošo 10 kalendāro dienu vietā. To bērna tēvam piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas (pašlaik tas jāizmanto divu mēnešu laikā). Ja bērna paternitāte nav noteikta, tad citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē.
Arī šādu atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.
Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, pārņemot divu jaunāko Eiropas Savienības direktīvu prasības. Tāpat likumprojekts ir papildināts ar normām, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu.