Šodien, 27. aprīlī, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2021-34-01 “Par Krimināllikuma 82. panta pirmās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 10. maijam, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 2016. gada 21. aprīļa likuma “Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta otrajam teikumam”.
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc fiziskas personas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs 2016. gada 29. februārī interneta vietnē publicējis uzsaukumu, kurā aicināja vākt parakstus par Latvijas Republikas iestāšanos Amerikas Savienoto Valstu sastāvā. Ar tiesas spriedumu pieteikuma iesniedzējs tika atzīts par vainīgu apstrīdētajā Krimināllikuma normā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Šī norma aizskarot pieteikuma iesniedzējam Satversmes 100. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz vārda brīvību.
Ar 2016. gada 21. aprīļa likumu “Grozījumi Krimināllikumā” apstrīdētā Krimināllikuma norma[1] tika izslēgta no Krimināllikuma, bet apstrīdētais pārejas noteikums[2] noteic, ka šādi grozījumi neattiecas uz personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai. Apstrīdētais pārejas noteikums Pieteikuma iesniedzējam esot piemērots, tādējādi aizskarot viņam Satversmes 92. panta otrajā teikumā ietvertās pamattiesības un pārkāpjot no tiesiskas valsts principa atvasināto un Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošo personai labvēlīga noteikuma atpakaļejoša spēka principu krimināltiesībās.
Tiesas process
Satversmes tiesa lietu izskatīs rakstveida procesā. Nolēmumu jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes.
Plašāka informācija par Satversmes tiesas procesu pieejama šeit.
Informācija par lietu Nr. 2021-34-01.
[1] Krimināllikuma 82. panta pirmā daļa redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 10. maijam, noteica, ka par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
[2] 2016. gada 21. aprīļa likuma “Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikums noteic, ka 2016. gada 21. aprīļa likuma “Grozījumi Krimināllikumā” nosacījumi neattiecas uz personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdzšā likuma spēkā stāšanās dienai.