JAUNUMI

22. Maijs 2022 / 16:54

Augstākās tiesas priekšsēdētājs: Latvijas tiesu sistēma ir nobriedusi neatkarībai
Ilmārs Znotiņš, VPK

Neatkarība bez atbildības ir patvaļa, savukārt atbildība bez neatkarības ir nonsenss; šīm abām lietām jādarbojas vienlaikus – Latvijas tiesnešu konferencē uzsvēra Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs, runājot par tiesu varas neatkarību un atbildību demokrātiskas sabiedrības interesēs.

Pirmām kārtām priekšsēdētājs uzsvēra tiesneša kā konstitucionāla orgāna amatpersonas īpašo lomu Satversmes garantiju noturēšanā. Sabiedrība saprot tiesu īpašo lomu, saprot arī neatkarīgas tiesas nepieciešamību un jau šobrīd uzticas tiesām vairāk nekā likumdevējam un izpildvarai. Bet, kā norādīja Aigars Strupišs – lai šo sabiedrības izpratni uzturētu un celtu uzticēšanos tiesai, nepietiek ar tiesas neatkarību. Ir absolūti nepieciešama arī atbildība. Viņš informēja par Tieslietu padomes darbu šajā virzienā, pirmām kārtām stiprinot Tieslietu padomi kā tiesu varu reprezentējošu orgānu.

Lai prasītu tiesu varas neatkarību, vienlaikus ir jānodrošina Satversmei atbilstoša atbildības sistēma pašā tiesu varā, tādēļ, kā norādīja Aigars Strupišs, “nav cita ceļa, kā tikai aktivizēt un stiprināt tiesnešu pašpārvaldi, lai kvalitatīvi kontrolētu tiesnešu kvalifikāciju, ētikas ievērošanu un sodītu par disciplinārpārkāpumiem. Un saprast, ka tiesnešu pašpārvalde ir nevis arodbiedrība, kuras vienīgā funkcija ir aizstāvēt savējos, bet kura sargā tiesu varas neatkarību un kvalitāti. Ja to nedarīsim mēs, to mēģinās izdarīt citi. Protams, pašpārvaldei jāsargā un jāstiprina tiesas un tiesneša neatkarība, taču tai ir arī kvalitātes nodrošināšanas funkcija.”

Aigars Strupišs norādīja arī vairākus pretargumentus, ar ko saskaras tiesu sistēma neatkarības stiprināšanā.  Viens no tiem – Tieslietu padomes priekšsēdētāja faktors. Latvijā Tieslietu padomes priekšsēdētājs ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un pretarguments ir tas, ka neatkarīgas tiesu sistēmas darbība kļūs atkarīga no viena cilvēka – Tieslietu padomes priekšsēdētāja – personības. Uz to A. Strupišam bija divas atbildes. Pirmkārt, Tieslietu padome ir koleģiāls un reprezentatīvs (daļēji tiesnešu vēlēts) orgāns, un tāds tas ir jānostiprina. Nevis kā tagad, kad tiesu sistēmas jautājumi tiek apspriesti starp atsevišķu tiesu priekšsēdētājiem un Tieslietu ministriju, kas pilnīgi viennozīmīgi nodrošina daudz mazāku caurspīdīgumu nekā atvērta, publiska, koleģiāla orgāna darbība. Otrkārt, tiesu sistēmas pārvaldība ir jāizveido tāda, lai tā nekļūtu atkarīga no viena cilvēka aktivitātes, neaktivitātes vai dīvainībām. Koleģiāls orgāns šādā situācijā ir daudz labāks par vienpersonisku ministra vadību. A. Strupišs aicināja apsvērt arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšanas kārtības maiņu, lai izslēgtu iespēju Augstākās tiesas un līdz ar to Tieslietu padomes vadībā nonākt valdošajai koalīcijai izdevīgiem pakļāvīgiem kandidātiem. Šobrīd Augstākās tiesas plēnuma izvirzīto Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātu amatā apstiprina Saeima.

Vēl viens arguments esot, ka tiesu sistēma nespēšot tikt galā ar budžeta pārvaldību. Uz to A. Strupišs uzdeva pretjautājumu: ja šobrīd Tiesu administrācija, kas ir Tieslietu ministrijas padotībā, tiek ar to galā, kāpēc tā ar to netiks galā, esot Tieslietu padomes padotībā? Turklāt gan Augstākā tiesa, gan Satversmes tiesa, kuras jau šobrīd sastāda un pārvalda savu budžetu, tiek ar to galā. “Valsts kontrole nav nekad izteikusi nekādas piezīmes Augstākajai tiesai, jo Augstākās tiesas administrācija ir ļoti profesionāla. Jautājums ir nevis padotībā, bet profesionalitātē. Vienkārši bez pamata teikt, ka tiesas būs bezatbildīgas budžeta izlietošanā, ir nonsenss,” norādīja A. Strupišs.

Sava ziņojuma noslēgumā Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs skaidri norādīja, ka Latvijas tiesu sistēmas ir nobriedusi pilnīgai emancipācijai. Tāpat norādīja, ka tiesu sistēmai ir pilnībā jāatbrīvojas no izpildvaras ietekmes: “Man patiešām grūti iedomāties, kādi varētu būt argumenti viedoklim, ka tiesu sistēmai jāpaliek izpildvaras organizatoriskajā padotībā pie nosacījuma, ja tiek īstenoti Satversmei atbilstoši tiesu varas atbildības un kvalitātes kontroles mehānismi. Es domāju – konkrēti, nevis hipotētiski argumenti. Jo argumentu, ka tiesu vara ir sliktāka par citām, es nepieņemu”.

Tieslietu padome kā institūcija, kura saskaņā ar likumu piedalās tiesu politikas veidošanā, ir uzņēmusi stabilu kursu neatkarības virzienā. A. Strupišs aicināja visus paturēt prātā, ka tiesa nav vienīgais varas atzars, kurš ir īpaši jāuzrauga: varas dalīšana nozīmē visu valsts varas atzaru savstarpēju balansu un kontroli Satversmes ietvarā. Savukārt tiesnešus A. Strupišs aicināja darīt visu, lai celtu uzticēšanos tiesu varai vēl vairāk. Celtu ar profesionālu darbu, skaidriem spriedumiem, cieņpilnu attieksmi pret cilvēkiem.

  • Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāja Aigara Strupiša uzruna Tiesnešu konferences atklāšanā un pamatziņojums (pilnā apjomā, ietverot arī to, kas laika limita dēļ konferencē netika pateikts): šeit
  • Tiesnešu konferences video ieraksts: šeit
  • Vairāk par Tiesnešu konferenci: šeit
1
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
16. Augusts / 13:21
Valdība atbalsta TM rosināto Tieslietu akadēmijas izveidi
16. Augusts / 12:13
Tiesību zinātņu studentus aicina pieteikties Prof. K. Dišlera Publisko tiesību vasaras skolai vides tiesībās
16. Augusts / 11:16
Latvijas Kredītņēmēju asociācija aicina nekavējoties veikt izmaiņas Maksātnespējas likumā
15. Augusts / 17:02
Vairāk nekā pusi pirmās instances tiesas pārsūdzēto nolēmumu apgabaltiesa atstāj negrozītus  
15. Augusts / 16:55
Satversmes tiesa aicina studentus piedalīties Satversmes simtgadei veltītā vasaras skolā (plenērā)
AUTORU KATALOGS