23. maijā Valsts prezidents Egils Levits Pasaules Ekonomikas forumā Davosā piedalījās diskusijā par demokrātijas nākotni (The Future of Democracy), kur norādīja, ka demokrātiskā pasaule var izmantot šo ģeopolitisko situāciju, lai nostiprinātu demokrātiskās vērtības un demokrātisko valstu starptautisko solidaritāti.
Runājot par Krievijas karu Ukrainā, Valsts prezidents norādīja, ka šobrīd vēl vairāk izjūtam demokrātijas trauslumu. “Brīvība un demokrātija ir lielas vērtības, un tās ir jāaizstāv. Tas reizē ir arī neparedzēts Putina iebrukuma Ukrainā blakusefekts,” atzīmēja Valsts prezidents. “Šis karš ir autokrātiska režīma karš pret demokrātisku valsti. Tas ir ne tikai karš starp divām valstīm, bet arī starp divām sistēmām, divām valsts formām. Lai sevi aizstāvētu, mums jāpalīdz Ukrainai, jo Ukraina cīnās mūsu cīņā. Demokrātiskajai pasaulei ir pienākums atbalstīt Ukrainu un parādīt, ka Ukraina var uzvarēt šajā karā.” Pēc E. Levita domām, šis brīdis ir “stimuls demokrātiskām valstīm vairāk sadarboties”.
Diskusijā E. Levits norādīja uz trim faktoriem, kas ir ietekmējuši liberālo demokrātiju: “Manuprāt, liberālo demokrātiju pēdējo 10–15 gadu laikā ir ietekmējuši trīs faktori. Pirmkārt, globalizācijas radīto sociālo problēmu ignorēšana. Otrkārt, migrācijas un kultūru daudzveidības krīžu nepareiza pārvaldība. Un, treškārt, līdz ar sociālajiem tīkliem ir radies jauns veids, kā viegli manipulēt ar sabiedrisko domu. Šai situācijai mums nav vienas ideālas atbildes.”
Valsts prezidents papildināja, ka trešais faktors “ir pamats populismam”. E. Levits teica: “Es redzu, ka populisms nes reālas briesmas un ir demokrātijas ienaidnieks, jo populisms piedāvā nepareizas atbildes uz patiesām problēmām, īpaši populisms cenšas iznīcināt demokrātiskās institūcijas – ne tikai tiesas, bet arī brīvo presi un citas. Demokrātija nevar dzīvot bez šīm demokrātiskajām institūcijām.”
Diskusijas ieraksts pieejams ŠEIT.
