Ceturtdien, 26. maijā, uz pieredzes un domu apmaiņu kopā pulcējās Augstākās tiesas zinātniski analītiskie padomnieki. Sarunas mērķis – efektivizēt padomnieku lomu Senāta stratēģiskā mērķa – kasācijas instances stiprināšana – sasniegšanā.
Kopš 2015. gada, kad Senāta departamentos darbu sāka pirmie trīs zinātniski analītiskie padomnieki, padomnieku skaits Augstākajā tiesā trīskāršojies, un viņu loma un atbalsts Senāta darbā ir novērtēts. Padomnieku koncepta izveide ir atmaksājusies – vērtēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Tālāk ir jādomā, kā šo augstas juridiskās kvalifikācijas resursu efektīvāk izmantot stratēģisku un sarežģītu uzdevumu veikšanai, nedublējot senatoru palīgu funkcijas un netērējot laiku dalībā maznozīmīgās darba grupās. Tāpat svarīgi vienādot funkcijas, ko veic padomnieki, jo šobrīd tās ir dažādas katrā no Senāta departamentiem un Judikatūras un zinātniski analītiskajā nodaļā. Par vērtīgu sadarbības formu paši padomnieki atzina šādas kopīgas pieredzes un domu apmaiņas, kurās var savstarpēji dalīties pieredzē gan par amata pienākumiem un darba organizāciju, gan juridisku un procesuālo jautājumu risināšanas piemēriem.
Pirmajā padomnieku sarunā Administratīvo lietu departamenta padomnieks Jānis Geks stāstīja par departamenta padomnieku darba daudzveidību, Krimināllietu departamenta padomniece Aleksandra Azeva – par padomnieka funkciju pielāgošanu, reaģējot uz aktuālajām izmaiņām, savukārt Civillietu departamenta padomnieks Reinis Odiņš dalījās pieredzē par padomnieka lomu tā saukto pilotlietu identificēšanā un izspriešanā. Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Reinis Markvarts runāja par uzdevumiem, kas kopīgi viņu nodaļas un departamentu zinātniskajiem padomniekiem.
Zinātniski analītiskie padomnieki vienojās par turpmākām regulārām kopīgām sarunām darba pilnveidošanai.