Saeima ceturtdien, 14. jūlijā, vienbalsīgi atbalstīja likumprojektus, ar kuriem ratificē protokolus par Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam.
“Somijas un Zviedrijas pievienošanās līgumam ir svarīga, lai saglabātu uzticamību NATO atvērto durvju politikai, it īpaši šobrīd, kad uz to tiek izdarīts spiediens saistībā ar Krievijas prasībām NATO īsi pirms tās plaša mēroga iebrukuma Ukrainā,” uzsvēra par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, norādot, ka Latvija ir konsekventi aizstāvējusi visu valstu tiesības pašām lemt par savu drošības politiku, piederību aliansēm un savu nākotni kopumā.
Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO stiprinās alianses kopējās militārās spējas Baltijas jūras reģionā, kā arī palielinās kapacitāti gan atturēšanas, gan kolektīvās aizsardzības izpratnē, sacīja R. Kols.
Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā, tās agresīvo retoriku un potenciālu eskalēt drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, Latvijas un sabiedroto interesēs ir paātrināt Somijas un Zviedrijas iestāšanās procesu NATO, norādīts likumprojektu anotācijās.
Abas valstis oficiālās pieteikuma vēstules NATO ģenerālsekretāram iesniedza šā gada 18. maijā, bet 5. jūlijā Briselē pilnvarotie NATO pastāvīgie pārstāvji parakstīja Protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam un Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam.
Pēc Pievienošanās protokola parakstīšanas ir uzsākts ratifikācijas process, kura gaitā NATO dalībvalstis protokolu ratificē atbilstoši valstu nacionālajām procedūrām. Kad visas dalībvalstis protokolu būs apstiprinājušas, tiks uzsākts Ziemeļatlantijas līguma ratifikācijas process Somijas Republikā un Zviedrijas Karalistē atbilstoši to nacionālajām ratifikācijas procedūrām.