23.-24. augustā Rīgā uz kopīgu tikšanos pulcējās Baltijas valstu ģenerālprokurori Juris Stukāns, Nida Grunskiene (Nida Grunskienė) un Andress Parmass (Andres Parmas).
Lietuvas delegācijas sastāvā kopā ar ģenerālprokurori bija ieradušies arī ģenerālprokurores vietnieks Sauļus Versecks (Saulius Verseckas) un Iekšējās izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Raimonds Petrausks (Raimondas Petrauskas), savukārt Igaunijas ģenerālprokuratūru līdz ar ģenerālprokuroru Andresu Parmasu pārstāvēja arī Iekšējās kontroles departamenta virsprokurore Dilaila Nahkure-Tammiksāre (Dilaila Nahkur-Tammiksaar) un Finanšu un nodrošinājuma nodaļas vadītāja, administratīvā direktora pienākumu izpildītāja Ade Brečere (Ade Brecher).
Rīgā kolēģus uzņēma ģenerālprokurors Juris Stukāns, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko un administratīvā direktore Ilze Grīnhofa.
Sanāksmes mērķis bija veicināt sadarbību un sekmēt pieredzes un zināšanu apmaiņu starp Baltijas valstu prokuratūrām.
Uzrunājot kolēģus, ģenerālprokurors Juris Stukāns izteica prieku par to, ka ir izdevies rast laiku un iespējas, lai Rīgā sēstos pie kopīga sarunu galda. Kā galveno sanāksmes mērķi viņš izcēla savstarpēju pieredzes apmaiņu. “Vēlamies dzirdēt jūsu pieredzi prokuratūras darbības un pārvaldības jautājumos, izmantot labo praksi, lai maksimāli uzlabotu Latvijas Republikas prokuratūras darbu,” uzrunājot kolēģus, sacīja Juris Stukāns. Igaunijas un Lietuvas ģenerālprokurori atzina, ka sanāksmes programmā iekļautie jautājumi ir aktuāli arī viņu pārstāvētajās iestādēs.
Pirmās sanāksmes dienas divās sarunu sesijās galvenie apspriežamie jautājumi bija prokuroru profesionālās darbības novērtēšana, prokuroru noslodze, apmācība un kvalifikācijas celšanas mehānismi, ka arī prokuratūras pamatfunkciju īstenošanas atbalsts. Savukārt otrajā sanāksmes dienā galvenā uzmanība tika veltīta prokurora pamatfunkciju īstenošanas jautājumiem – diskusijām par kriminālprocesa izmeklēšanas uzraudzības un prokurora pieņemto galīgo nolēmumu kvalitātes kontroles mehānismiem, kā arī viedokļu apmaiņai par tiesas kompetenci atzīt par pierādītiem citādus (no apsūdzības atšķirīgus) faktiskos apstākļus un citādāk kvalificēt apsūdzībā norādīto nodarījumu iztiesāšanas laikā. Tāpat otrajā sanāksmes dienā tika apspriesti starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības stratēģiskie risinājumi jautājumos, kas saistīti ar karadarbību Ukrainā. Darba sesijas noslēgumā sanāksmes dalībnieki dalījās pieredzē par prokurora ētikas kodeksa normu praktisko iedzīvināšanu.
Vērtējot tikšanās laikā pārrunātos jautājumus, secināms – lai gan visu trīs valstu prokuratūras sastopas ar līdzīgiem izaicinājumiem, ir arī pietiekami daudz atšķirīgas pieredzes dažādu jautājumu risināšanā un organizēšanā, kā rezultātā gūtas zināšanas ar kurām savstarpēji dalīties un kuras ir vērtīgas un lietderīgas, lai pilnveidotu darba procesus iestādēs.
