Senāta Administratīvo lietu departaments 7. septembrī mutvārdu procesā turpināja izskatīt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru komisijas lēmums atzīts par prettiesisku. Iepriekš Senāts lietu tiesas sēdē sāka skatīt 8. jūnijā, kad lietas izskatīšanu atlika, lai uz sēdi atzinuma sniegšanai uzaicinātu Labklājības ministriju.
Tiesas sēdē tika uzklausīti procesa dalībnieku – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas un pieteicējas pārstāvja – paskaidrojumi. Tāpat Senāts uzklausīja Labklājības ministrijas pārstāves. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pārstāvji iesniegto kasācijas sūdzību uzturēja, savukārt pieteicējas pārstāvis – neatzina. Senāts noteica, ka nolēmums lietā būs pieejams 7. oktobrī.
Izskatāmajā lietā ir strīds, vai ir nosakāms viens invaliditātes cēlonis – „nelaimes gadījums darbā” – situācijā, kad nelaimes gadījums darbā ir saasinājis veselības traucējumus, kas pastāvēja jau iepriekš un saistībā ar kuriem jau bija noteikta invaliditāte.
Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka pieteicējas veselības stāvoklis pēc nelaimes gadījuma darbā ir būtiski pasliktinājies no mēreniem veselības traucējumiem uz smagiem, tādēļ viņai bija nosakāms invaliditātes cēlonis „nelaimes gadījums darbā”.
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka tiesa nav pamatojusi, kādēļ darbspēju zaudējums, kurš noteikts iepriekš, ir attiecināms uz nelaimes gadījumu darbā. Likumdevējs ir paredzējis atšķirīgu kompensācijas sistēmu personām, kurām noteikta invaliditāte un darbspēju zaudējums, atkarībā no invaliditātes cēloņa: vispārējos gadījumos – invaliditātes pensija, bet nelaimes gadījuma darbā dēļ – atlīdzība par darbspēju zaudējumu. Atšķiras arī kritēriji, kas tiek ņemti vērā invaliditātes noteikšanai. Pieteicējai nelaimes gadījuma darbā dēļ papildus jau noteiktajam radies 20% darbspēju zaudējums. Tādējādi darbspēju zaudējums vienu un to pašu veselības traucējumu radīto funkcionālo ierobežojumu dēļ kopumā ir būtiski palielinājies, sasniedzot vismaz 60%, tāpēc atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 „Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” 18.2. un 18.4. apakšpunktam, 19. punktam un 19.2. apakšpunktam ir pieņemami divi atsevišķi lēmumi, ar kuriem noteikts vispārējo darbspēju zaudējums 60%–79% un otrā invaliditātes grupa ar invaliditātes cēloni „slimība” un 20% darbspēju zaudējums nelaimes gadījuma darbā dēļ.
Līdz ar to Senātā ir izšķirams strīds par invaliditātes noteikšanu situācijā, kad personas darbspēju zaudējumam ir vairāki cēloņi.
Lieta Nr. SKA-261/2022 (A420225218)