Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 5. oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja Interešu pārstāvības atklātības likuma projektu.
Jaunizstrādātā likuma projekta mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā, un publiskajai varai, kā arī nodrošināt visām ieinteresētajām privātpersonām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā.
“Katram ir tiesības vērsties pie parlamenta ar savu ideju, problēmas izklāstu un lūgt, lai tiktu pieņemti tādi vai citi grozījumi. Šim procesam jābūt izsekojamam un atklātam, jo pašlaik sabiedrībā redzama liela neuzticība tam, kā tiek pieņemti dažādi lēmumi. Sabiedrībai ir jābūt skaidrībai, kāpēc viens vai otrs priekšlikums ir tieši tāds,” iepriekš norādījis Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.
Likuma projekts definē interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienu, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu. Tāpat iecerēts noteikt interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus, kā arī darbības ierobežojumus interešu pārstāvniecības procesā. Plānots, ka Ministru kabinetam, sākot ar 2024. gadu, reizi gadā būs Saeimai jāiesniedz ziņojums par to, kas paveikts, lai sasniegtu likuma mērķus, kā arī par turpmāk iecerēto darbību.
Iecerēts, ka Interešu pārstāvniecības atklātības likums varētu stāties spēkā 2023. gada 1. janvārī. Plānots, ka Interešu pārstāvības reģistrs un deklarēšanas sistēma darbu sāks 2025. gada 1. septembrī.