Saeima ceturtdien, 13.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja Interešu pārstāvības atklātības likumu.
Jaunizstrādātā likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā, un publiskajai varai, kā arī nodrošināt visām ieinteresētajām privātpersonām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā.
“Katram ir tiesības vērsties pie parlamenta ar savu ideju, problēmas izklāstu un lūgt, lai tiktu pieņemti tādi vai citi grozījumi. Šim procesam jābūt izsekojamam un atklātam, jo pašlaik sabiedrībā redzama liela neuzticība tam, kā tiek pieņemti dažādi lēmumi. Sabiedrībai ir jābūt skaidrībai, kāpēc viens vai otrs priekšlikums ir tieši tāds,” iepriekš norādījis par likuma projekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.
Likums definē interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienu, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu. Tāpat noteikti interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumi, kā arī darbības ierobežojumi interešu pārstāvniecības procesā. Ministru kabinetam, sākot ar 2024. gadu, reizi gadā būs Saeimai jāiesniedz ziņojums par to, kas paveikts, lai sasniegtu likuma mērķus, kā arī par turpmāk iecerēto darbību.
Interešu pārstāvniecības atklātības likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Interešu pārstāvības reģistrs un deklarēšanas sistēma darbu sāks 2025. gada 1. septembrī.