Senāta Krimināllietu departaments 25. novembrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 29. novembra spriedumu, ar kuru Jūrmalas domes priekšsēdētājs un viņa biroja vadītāja atzīti par vainīgiem apsūdzībā par dienesta viltojumu saistībā ar komandējumu. Domes priekšsēdētājam noteikts sods 5000 eiro apmērā, bet līdzapsūdzētajai – 2500 eiro apmērā.
Senāts atzina, ka apsūdzētie tiesiski un pamatoti atzīti par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā. Proti, apsūdzētais pašvaldības priekšsēdētājs, būdams valsts amatpersona, izmantoja citu amatpersonu – domes priekšsēdētāja vietnieci, kas neapzinājās darbību prettiesiskumu – rīkojuma par komandējumu viltošanā. Savukārt apsūdzētā domes priekšsēdētāja biroja vadītāja organizēja minētā rīkojuma viltošanu.
Apelācijas instances tiesa konstatēja, ka rīkojumā tika iekļautas nepatiesas ziņas par to, ka Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs dosies komandējumā uz Daugavpili. Apelācijas instances tiesa, atsaucoties uz judikatūrā paustu atziņu, pamatoti norādījusi, ka ar dokumenta viltošanu Krimināllikuma 327. panta izpratnē jāsaprot ne tikai šo dokumentu materiālā viltošana, bet arī gadījumi, kad persona, kurai ir tiesības sastādīt dokumentu, tajā jau sākotnēji ietvērusi faktus vai notikumus, kas neatbilst īstenībai.
Izvērtējot, vai rīkojums par domes priekšsēdētāja 2016. gada 26. aprīļa komandējumu uz Daugavpili Krimināllikuma 327. panta izpratnē ir dokuments, kas piešķir tiesības, apelācijas instances tiesa atzina, ka rīkojums izgatavots atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām un saistībā ar apsūdzētā prombūtni reģistrēts elektronisko dokumentu vadības jeb lietvedības sistēmā. Senāts atzīst, ka šāds apelācijas instances tiesas secinājums atbilst judikatūrā paustajām atziņām par viltota dokumenta izpratni.
Senāts lēmumā norāda, ka neatkarīgi no tā, vai prettiesiskā darbība izpaudusies falsificēta dokumenta izgatavošanā pilnībā vai īstena dokumenta satura izmainīšanā jebkādā veidā, jāuzskata, ka ir notikusi dokumenta patiesīguma izkropļošana. Tas nozīmē, ka ir ticis radīts viltots dokuments ar visām no tā izrietošajām sekām. Un šajā ziņā nav nozīmes tam, vai tādu dokumentu nosauc par nepatiesu, neīstenu, neatbilstošu, melīgu, maldinošu vai citādi; noteicošais ir un paliek tas faktors, ka notikusi dokumenta patiesīguma izkropļošana.
Izvērtējot apsūdzēto lomu Krimināllikuma 327. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, apelācijas instances tiesa norādījusi, ka citas personas izmantošana izpaudās tādējādi, ka domes priekšsēdētājs piekritis biroja vadītājas piedāvājumam par viltota dokumenta izgatavošanu, apzinoties, ka dokumenta viltošanas procesā tiks izmantota persona, kura nav saucama pie kriminālatbildības, savukārt apsūdzētā izdomāja domes priekšsēdētāja prombūtnes attaisnojumu, dokumenta saturu un informēja Jūrmalas pilsētas domes Personāldaļas amatpersonu par šāda rīkojuma sagatavošanas nepieciešamību, tādējādi organizēja šo procesu. Senāts norāda, lai apsūdzēto domes priekšsēdētāju atzītu par pastarpināto izdarītāju, nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka viņš tieši nav iedarbojies uz dokumentu un pats nav virzījis citas personas, kuras, neapzinoties prettiesiskumu, piedalījās dokumenta viltošanas procesā.
Pastarpinātais izdarītājs pats neizdara noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veidojošās darbības un nepiedalās dokumenta viltošanas procesā, bet izmanto citu personu šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā kā instrumentu sava nodoma īstenošanai un mērķa sasniegšanai. Senāts atzīst par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka apsūdzētais apzinājās, ka dokumenta viltošanas procesā tiks izmantota persona, kura nav saucama pie kriminālatbildības, un vēlējās to veikt ar biroja vadītājas starpniecību, kura, īstenojot kopīgo vienošanos, virzīja izmantotās personas darbības, lai tā viltotu dokumentu.
Lieta Nr. SKK-308/2022 (12812000520)
