9. decembrī Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departaments Latvijas tiesnešiem un tiesu darbiniekiem organizēja apmācības vebināru par starptautiskās tiesiskās sadarbības krimināllietās un civillietās aktualitātēm.
Vebinārā piedalījās 250 dalībnieku no Latvijas tiesām. Vebinārs norisinājās divos posmos, proti, pirmajā daļā Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta juriste, Eiropas Tiesiskās sadarbības Tīkla krimināllietās Nacionālais korespondents Jūlija Muraru-Kļučica sniedza informāciju par tiesiskās palīdzības lūgumu par procesuālo darbību veikšanu krimināllietās izpildīšanas aktualitātēm Eiropas Savienībā un ārvalstīs. Īpaša uzmanība tika pievērsta Eiropas izmeklēšanas rīkojuma noformēšanas un izpildīšanas prasībām. Atsevišķi tika akcentēta uzmanība apsūdzēto peronu nopratināšanas videokonferences režīmā iespējām Apvienotajā Karalistē un Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Kā īpašais viesis dalībai vebinārā tika uzaicināta Latvijas pārstāve Eirojustā Dagmāra Skudra, kura sniedza informāciju par tiesu sadarbības iespējām ar Eirojustu.
Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta juriste, Eiropas Tiesiskās sadarbības Tīkla krimināllietās Rīku korespondents Dace Mālniece atsevišķi informēja par praktiskās sadarbības krimināllietās jautājumiem, kas skar krimināltiesiskajā sadarbībā pastāvošo praktisko instrumentu izmantošanu, kas palīdz ātri un pareizi noformēt tiesiskās palīdzības lūgumus, kā arī identificēt ārvalstu kompetentās iestādes.
Savukārt vebināra otrajā daļā Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktors Ilvars Turkopuls sniedza informāciju par starptautiskās sadarbības krimināllietās un civillietās problemātiku un aktualitātēm ar Krievijas Federāciju, Ukrainu un Baltkrievijas Republiku.
Bez tam Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietniece Anastasija Jumakova sniedza pārskatu par civiltiesiskās sadarbības īstenošanu pārstrādāto ES tiesību instrumentu tvērumā, atsevišķi demonstrējot E-tiesiskuma portālā paredzētās praktisko instrumentu izmantošanas iespējas. Savukārt Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta juriste Maija Laure sniedza teorētisko pārskatu par grozījumiem Civilprocesa likumā saistībā ar Briseles IIA pārstrādāto regulu.
