Senāta Krimināllietu departaments 14. decembrī krimināllietā apsūdzībā par svešas mantas izkrāpšanu, atcēla Zemgales apgabaltiesas 2021. gada 15. jūnija spriedumu un Zemgales rajona tiesas 2020. gada 3. jūlija spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Zemgales rajona tiesā.
Senāts konstatēja, ka pirmās instances tiesa, iztiesājot lietu, pieļāvusi kriminālprocesa pamatprincipa - tiesību uz taisnīgu tiesu - pārkāpumu, kas atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu un kuru nav iespējams novērst apelācijas instances tiesā.
Senāts lēmumā norāda - lai lietas izskatīšanas procedūra būtu taisnīga, ir jāievēro prasība nodrošināt personai tiesības tikt uzklausītai pirms tiek pieņemts lēmums, kas skar šīs personas tiesības. Taisnīga tiesas procesa pamatā ir arī personas tiesības sevi neapsūdzēt, kas ietver gan tiesības atteikties sniegt liecības jeb tiesības klusēt, gan tiesības sniegt liecības paša izvēlētajā apjomā, gan neatbildēt uz procesā iesaistīto personu jautājumiem. Savukārt amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, ir pienākums respektēt šādu personas izvēli.
Senāts atzina, ka pirmās instances tiesa, liedzot apsūdzētajam liecināt paša izvēlētajā apjomā un neatbildēt uz procesā iesaistīto personu jautājumiem, nepamatoti ierobežojusi apsūdzētā tiesības tikt uzklausītam. Pastāvot šādiem apstākļiem, pirmās instances tiesas procesu nevar uzskatīt par taisnīgu.
Senāts atzina, ka šāds apsūdzētā tiesību būtisks ierobežojums pirmās instances tiesā nevar tikt novērsts, uzklausot apsūdzēto apelācijas instances tiesā, tāpēc atcēla abu instanču tiesu nolēmumus un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
Lieta Nr. SKK-90/2022 (11815004818)
