Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzinis, ka nav pamata apmierināt Rīgas apgabaltiesas tiesas kolēģijas lūgumu sasaukt Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulci, lai apspriestu jautājumu, vai personai, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana līdz tās ievēlēšanai par Saeimas locekli un kura kļuvusi par Saeimas locekli lietas iztiesāšanas laikā, ir Saeimas locekļa kriminālprocesuālā imunitāte.
Atbildot uz Rīgas apgabaltiesas tiesas kolēģijas iesniegumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs norāda, ka Saeima jau ir izskatījusi vairāku tiesu iesniegumus un ir devusi piekrišanu turpināt iztiesāšanu krimināllietās, kurās bija apsūdzēti Saeimas deputāti. Praksē un doktrīnā līdz šim nav konstatētas domstarpības par Saeimas locekļa kriminālprocesuālās imunitātes izpratni.
Turklāt iesniegumā netika norādīti konkrēti apstākļi, kas liecinātu par nevienveidīgu praksi Satversmes 29. un 30. panta piemērošanā, bet faktiski tika lūgts izlemt konkrētas krimināllietas iztiesāšanas laikā nepieciešamu tiesas lēmumu un noteikt, kā tiesai būtu jārīkojas faktiskajā situācijā.
Likuma „Par tiesu varu” 49.1 pantā noteikts, ka Senāta departamenta senatoru kopsapulce ir koleģiāla institūcija, ko aktuālu tiesību jautājumu apspriešanai sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā.
