Senāta Administratīvo lietu departaments 8. februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicēja pieteikums un atzīts, ka viņam pienākas bezvalstnieka statuss. Senāts, izskatot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kasācijas sūdzību, atzina, ka apgabaltiesa nav vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudījusi visus pierādījumus lietā.
Izskatāmajā lietā tiesā vērsās ārvalstnieks, kurš vēlas, lai Latvija viņam piešķir bezvalstnieka statusu. Personai nav neviena personu apliecinoša dokumenta, ar ko pierādīt, kas viņš ir. Ir tikai pašas personas stāsts par savu izcelsmi un savu dzīves gājumu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atteica piešķirt bezvalstnieka statusu, jo nav zināma pieteicēja identitāte. Tādējādi iestāde nevar pārliecināties par to, ka pieteicējs nav vai nevar būt kādas citas valsts pilsonis.
Senāts spriedumā norāda, ka tiesai, lai varētu secināt, ka pieteicējs nav un viņam netiek garantēta kādas valsts pilsonība, ir nepieciešams objektīvi noskaidrot pieteicēja identitātes datus. Pieteicējam ir pienākums būt patiesam, cik vien iespējams jāsniedz pilnīga informācija par sevi, jāiesniedz visi saprātīgi iespējamie pierādījumi. Arī lēmējiestādei ir jāiegūst visi saprātīgi iespējamie pierādījumi, lai objektīvi noteiktu prasītāja statusu.
Senāts konstatēja, ka spriedumā nav nekas norādīts par to, vai un ko pieteicējs ir darījis, lai noskaidrotu savas identitātes datus vai statusu, ar kādiem viņš uzturējās Nepālā un Indijā, ņemot vērā, ka tiesa ir noskaidrojusi, ka persona ar tādu vārdu ir mācījusies skolā Nepālā, ka šāda skola faktiski pastāv, bet Indijā pieteicējam bijusi izsniegta identifikācijas karte.
Senāts spriedumā norāda, ka personu apliecinoša dokumenta vai pierādījumu, kas apliecina personas identifikācijas datus, iegūšana primāri ir pašas personas ziņā un interesēs, lai tā varētu pretendēt uz bezvalstnieka statusu un attiecīgi īstenot tiesības, ko bezvalstniekam garantē Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija. Tikai pašai personai, kurai ir bijusi saikne ar kādu valsti, tostarp pilngadību sasniegušā vecumā, ir vislabāk zināms, kur vērsties ziņu par sevi un savu tiesisko statusu noskaidrošanai.
Kā pamatotu Senāts atzina arī pārvaldes argumentu, ka personas identitātes noskaidrošana ir arī valsts drošības jautājums, jo atbilstoši Konvencijai bezvalstnieks bauda gan tiesības iegūt ceļošanas dokumentus, lai ceļotu uz citu valsti, gan tiesības naturalizēties, kas tālāk personai piešķir tiesības, kādas ir naturalizācijas valsts pilsoņiem.
Lieta Nr. SKA-103/2023 (A420236918)