Senāta Administratīvo lietu departaments 5. aprīlī apturēja tiesvedību personas strīdā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par atteikumu piešķirt valsts vecuma pensiju. Senāts konstatēja, ka pieteicējai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts apdrošināšanas stāžs, ir liegtas tiesības uz Latvijas valsts vecuma pensiju tikai tādēļ, ka viņas pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī nav Latvija.
Izskatāmajā lietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieteicējai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts sociālās apdrošināšanas stāžs, bet kura dzīvo ASV, atteica piešķirt pensiju, jo viņa nedzīvo Latvijā.
Senāts uzskata, ka lietā piemērojamais tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiesības uz valsts vecuma pensiju ir atkarīgas no personas dzīvesvietas pensijas pieprasīšanas brīdī, neatbilst Satversmei.
Senāta ieskatā likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, nav ievērojis Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, jo ir bez objektīva un saprātīga pamata pieņēmis regulējumu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Proti, Senāts uzskata, ka tiesiskās vienlīdzības principam neatbilst situācija, kurā personai, kura citādi kvalificējas valsts vecuma pensijas saņemšanai, uz to tiek liegtas tiesības tikai tāpēc, ka persona pensijas pieprasīšanas brīdī nedzīvo Latvijas teritorijā. Savukārt attiecībā uz personām, kuras pensiju pieprasa, atrodoties Latvijā, bet pēc tam izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, nekādi ierobežojumi pensijas saņemšanai nav paredzēti.
Tādējādi apstrīdētā norma rada atšķirīgu attieksmi pret noteiktu personu grupu atkarībā no tā, kurā valstī pensijas pieprasīšanas brīdī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta.
Tāpēc Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Latvijas Republikas Satversmes tiesai. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums.
Senāta lēmums par tiesvedības apturēšanu. Lieta Nr. SKA-6/2023 (A420294917)