“Publiski izskanējušie pārmetumi par iespējamiem ētikas pārkāpumiem bāriņtiesu darbā un Tiesībsarga biroja paustais aktualizē jautājumu par to, vai esošā ētikas pārkāpumu izvērtēšanas sistēma un noteiktā atbildība par tiem ir pietiekama, lai atbilstoši reaģētu uz šādiem gadījumiem,” otrdien, 18. aprīlī, pēc sēdes atzīmēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante.
Deputāti sēdē rosināja ne tikai plašāk aktualizēt jautājumu par to, kā un pēc kādiem principiem tiek vērtēti ētikas pārkāpumi un noteikta atbildība par tiem, bet arī aicināja bāriņtiesas apsvērt iespēju plašāk izmantot videoierakstus sēžu norises fiksēšanai.
Tiesībsarga birojs deputātiem pauda, ka jau gadiem saņem iesniegumus par objektivitātes, pieklājības un vienlīdzīgas attieksmes pret abiem vecākiem trūkumu bāriņtiesu darbā.
Savukārt Bāriņtiesas darbinieku asociācijas pārstāve deputātus informēja, ka nupat apstiprināts labots Latvijas Bāriņtiesu darbinieku ētikas kodekss. Tajā norādīts, ka iesniegumus par bāriņtiesas darbinieku profesionālo ētikas normu pārkāpumiem, kā arī uzvedības principu neievērošanu izskata attiecīgās bāriņtiesas pašvaldība, savukārt asociācija par tiem var sniegt savu viedokli, ja tie nosūtīti tai izvērtēšanai.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve sēdē pauda, ka pēdējos gados daudz diskutēts par bāriņtiesas funkcijām, bet mazāk runāts par ētikas jautājumiem, kurus, iespējams, būtu nepieciešams iekļaut arī bāriņtiesas darbinieku mācību programmā.
Cilvēktiesību komisijas deputāti aicināja iesaistītās puses kopā ar Tiesībsarga biroju turpināt diskusijas par to, kā būtu iespējams uzlabot bāriņtiesu darbu. “Mums vajadzīgi praktiski risinājumi šajā jomā,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante.
