Tieslietu padome 16. jūnijā izskatīs Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) lūgumu veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei, aģentūra LETA noskaidroja Tieslietu padomē (TP).
TP norāda, ka LZAP lūgums tika saņemts šodien.
Stukāns intervijā žurnālā "Ieva" kritizēja cietušās pusi, pārmetot, ka Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte neesot gana aktīvi meklējusi sievietes aizsardzības iespējas.
LZAP priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzīmēja, ka advokātu vidū intervija raisījusi diskusijas un nonākts pie secinājuma, ka LZAP jāapspriež iesnieguma projektu Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša vadītajai Tieslietu padomei, kurā tiktu rosināta ģenerālprokurora izteikumu pārbaude atbilstoši Prokuratūras likuma normai par pieļautu apkaunojošu rīcību.
Potenciālā pārbaude negatīva atzinuma un Saeimas atbalsta gadījumā var beigties ar Stukāna atlaišanu, norādīja Rozenbergs.
"Manuprāt, ģenerālprokurors ar šādiem izteikumiem ir apkaunojis gan sevi, gan sevis vadīto iestādi un tagad advokātiem būtu parādā vismaz atvainošanos," uzsvēra Rozenbergs.
Prokuratūras likumā teikts, ka ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja konstatēts, ka viņš pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu. Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no Prokuratūras likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas plēnums.
Šādu pārbaudi var ierosināt Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.
Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ierosinot pārbaudi, nonāk pie secinājuma, ka ģenerālprokurora atrašanās amatā var traucēt jautājuma objektīvu izskatīšanu, viņš var atstādināt ģenerālprokuroru no amata līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, teikts likumā.
