Lai nodrošinātu lietu dalībnieku labāku tiesību aizsardzību, Augstākā tiesa ir izstrādājusi ieteikumus kasācijas sūdzības sagatavošanā. Tiesvedība Senātā notiek, pārbaudot kasācijas sūdzībā izklāstītos argumentus, tādēļ svarīgi, lai tā būtu kvalitatīva.
Lietu izskatīšanas statistika uzrāda, ka atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību tiek vidēji 70% gadījumu. Tātad salīdzinoši lielā skaitā lietu senatoru kolēģija secinājusi, ka vai nu kasācijas sūdzība vispār neatbilst likumā izvirzītajām prasībām, vai sūdzībā vai protestā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Senāta judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst, vai arī, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā.
Lielais atteikumu skaits apgrūtina Senāta darbu, taču galvenais – nekvalitatīva kasācijas sūdzība apdraud personu tiesību aizsardzību.
“Tāpēc ir tapušas vadlīnijas, lai galvenokārt lietas dalībnieki, bet arī to juridiskās palīdzības sniedzēji varētu iepazīties ar to, no kā sastāv kasācijas sūdzība, kam tur obligāti jābūt, kā to strukturēt, kā formulēt lūgumus. Ja kasācijas sūdzība būs sastādīta kvalitatīvi, būs lielāka iespēja, ka tā tiks pieņemta, tiks ierosināta kasācijas tiesvedība un sūdzība tiks izskatīta Senātā,” norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, izsakot cerību, ka kasācijas sūdzības vadlīnijas palīdzēs lietas dalībniekiem izprast procesa norisi Senātā.
Sagatavotajās vadlīnijās vēlreiz atgādināts, ka kasācijas instances tiesas primārais uzdevums ir nodrošināt tiesību normu vienveidīgu interpretāciju un piemērošanu. Tas nozīmē, ka Senāts nenoskaidro lietas apstākļus un neveic pierādījumu vērtēšanu, bet vērtē, vai pārsūdzētais spriedums atbilst tiesību normām.
Tieši balstoties uz kasācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, Senāts var izvērtēt, vai zemākas instances tiesas pieļautais pārkāpums ir pamats pārsūdzētā sprieduma atcelšanai un lietas nodošanai atkārtotai izskatīšanai, lai novērstu tiesas pieļautās kļūdas, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu. Tāpēc kasācijas sūdzības saturs ir būtiski atšķirīgs no pieteikuma un apelācijas sūdzības. Kasācijas sūdzības iesniedzējam ir pienākums sūdzībā norādīt uz konkrētu tiesas pieļautu pārkāpumu tiesību normu piemērošanā un pamatot, kā tieši šis pārkāpums ir izpaudies un kā tas ir ietekmējis lietas pareizu izspriešanu.
Vadlīnijas veidotas, sistematizējot procesuālo likumu normās ietvertos priekšrakstus, izceļot Senāta atziņas par šo normu piemērošanu un norādot piemērus kasācijas pamatu formulējumiem. Papildus ietverti atsevišķi tehniski dokumentu noformēšanas ieteikumi. Ieteikumus un atbilstošas kasācijas sūdzības veidlapas sagatavoja attiecīgais Senāta departaments.
Vadlīnijas uzskatāmas par vispārīgiem praktiskiem ieteikumiem, bet ne izsmeļošiem norādījumiem.
- Vadlīnijas kasācijas sūdzības sagatavošanai civillietā
- Vadlīnijas kasācijas sūdzības sagatavošanai krimināllietā
- Vadlīnijas kasācijas sūdzības sagatavošanai administratīvajā lietā
Kasācijas sūdzības sagatavošanas vadlīnijas ir viena no darbībām Augstākās tiesas stratēģijā noteiktajā prioritātē „Efektīva kasācijas procesa nodrošināšana”. Vadlīnijas arī veidos daļu no Augstākās tiesas projektā „Izmantojiet savas tiesības būt zinošiem” sagatavotajiem materiāliem. Līdz šim jau izveidota Judikatūras nolēmumu arhīva rokasgrāmata un tai papildus sagatavotas video instrukcijas.