Senāta Administratīvo lietu departaments 10. oktobrī astāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums atņemt pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Senāta spriedums nav pārsūdzams.
Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” atņēma sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Apgabaltiesa apmierināja pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Tiesa atzina, ka nav konstatējams, ka par pieteicējas pamatdarbību ir kļuvusi saimnieciskā darbība ar peļņas gūšanas raksturu.
Senātam kasācijas kārtībā bija jānoskaidro, kādos apstākļos biedrības veikta darbība par atlīdzību ir savienojama ar biedrības institūta būtību.
Senāts spriedumā atsaucās jau uz iepriekš tiesu praksē nostiprinātu argumentu, ka biedrībai nav liegts papildus tās pamatdarbībai – biedrības statūtos noteikto mērķu īstenošanai – veikt arī saimniecisko darbību, ja vien tā ir saistīta ar biedrības īpašuma izmantošanu un uzturēšanu vai kā citādi vērsta uz biedrības statūtos noteikto mērķu sasniegšanu.
Senāts norāda, ka būtisks ir kopskats uz pieteicējas veiktās darbības būtību un minētajā veidā iegūto finanšu līdzekļu apriti. Tā uz izskatāmās lietas apstākļiem ir raudzījusies arī apgabaltiesa. Tiesa ir noskaidrojusi lietā būtiskos apstākļus, proti, ka pieteicējas veiktajai darbībai – mācību organizēšanai par atlīdzību – nav peļņas gūšanas rakstura un gūtie ienākumi izlietoti biedrības statūtos noteiktajam mērķim (mācību organizēšanai, tostarp nodarbināto atalgojumam). Šajā sakarā apgabaltiesa pamatoti atsaukusies uz Biedrību un nodibinājumu likuma 7. panta otro daļu (biedrība ienākumus drīkst izmantot statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai) un 9. pantu (persona var saņemt atlīdzību (atalgojumu) par darbību biedrībā). Tādējādi tiesa pamatoti konstatējusi, ka likums neliedz sabiedriskā labuma organizācijai algot darbiniekus, kā arī darbinieku algošanas fakts neļauj secināt, ka biedrības darbības vairs nav vērstas uz sabiedriskā labuma mērķiem (iespējams, tie var tikt nodrošināti tieši caur darbiniekiem).
Senāts spriedumā vērš uzmanību arī uz to, ka apstākļos, kad mācību organizēšanas rezultātā gūto ienākumu aprite notiek tādējādi, ka tie atkal no jauna tiek ieguldīti mācību organizēšanā (jeb – pieteicējas statūtos noteiktā mērķa sasniegšanā), nav pamata runāt par tādu pamatdarbību, kas nav vērsta uz statūtos noteiktā mērķa (bez peļņas gūšanas rakstura) īstenošanu.
Lieta Nr. SKA-83/2023 (A420178219)
