Lai pastiprinātu kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu, Saeima ceturtdien, 19. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā. Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem plānots palielināt minimālos sodus, izslēgt brīvības atņemšanai alternatīvos sodus un palielināt maksimālo brīvības atņemšanas sodu.
Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību. Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, pauž likumprojekta autori.
Plānots, ka par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, šādi soda veidi ir nepietiekami, lai atturētu personas no tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas vērsts pret valsts neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību vai valsts iekārtu. Plānots, ka vainīgajiem varēs piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju.
Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā varēs piemērot brīvības atņemšanu no gada līdz desmit gadiem (šobrīd līdz pieciem gadiem), konfiscējot mantu vai bez tās, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Arī par šādu noziedzīgu nodarījumu plānots vairs nepiemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu un naudas sodu.
Tāpat ar likumprojektu plānots pastiprināt atbildību par spiegošanu, nosakot minimālo brīvības atņemšanas sodu – viens gads, kā arī paredzot iespēju piemērot papildsodu – mantas konfiskāciju.
Krimināllikumu plānots papildināt arī ar jaunu pantu, paredzot atbildību par individuālas vai kolektīvas apmācības organizēšanu nolūkā attīstīt kaujas spējas un prasmes vai dalību šādās apmācībās, ja tās netiek organizētas valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības vai citu likumā paredzēto funkciju izpildei.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem Saeimai jālemj vēl divos lasījumos.
