Saeima ceturtdien, 26. oktobrī, konceptuāli atbalstīja Aizsardzības industrijas likuma projektu, kurā turpmāk visi šīs jomas nosacījumi būs vienkopus.
Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija (AM) secinājusi, ka pašreizējie likumi nav pietiekoši, lai varētu pilnvērtīgi turpināt atbalstīt un attīstīt šo nozari. Jaunajā likumā aizsardzības industrijas pārstāvjiem būs skaidrāki un pārskatāmāki noteikumi attiecībā uz drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī sadarbību ar aizsardzības nozari, norādījusi AM.
Šajā nozarē strādā vairāk nekā astoņi tūkstoši darbinieku, un vairāk nekā 80 procentus no saviem produktiem tā eksportē uz citām NATO dalībvalstīm, akcentējusi Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija. Licences arvien vairāk saņem tieši ražošanas uzņēmumi, kas attīsta un izgatavo izteikti militāram lietojumam paredzētu produkciju un tās sastāvdaļas, piemēram, bruņojuma, bezpilota sistēmu, kaujas tehnikas, sakaru un citās jomās, uzsvēruši jaunā likuma autori.
Svarīgs jautājums ir šīs industrijas produktu piegādes drošība un to kontrole, uzsvērusi AM, norādot, ka paredzēts stingri izvērtēt piegādes prasības iepirkumiem virs pieciem miljoniem eiro vai arī, ja šajā jomā preču un pakalpojumu sniegšanas laiks pārsniegs piecus gadus.
Aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militāru vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, pilnveidošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, tehnisko apkalpošanu, remontu vai utilizāciju, kā arī sniedz ar šīm darbībām saistītus pakalpojumus, teikts jaunajā likuma projektā.
Deputāti šodien konceptuāli arī atbalstīja ar šo likumu saistītos Mobilizācijas likuma un Nacionālās drošības likuma grozījumus. Lai Aizsardzības industrijas likums un izmaiņas saistītajos likumos stātos spēkā, tie vēl otrajā un trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
