Ceturtdien, 30. novembrī, notika Noziedzības novēršanas padomes (NNP) sēde, kurā tika izskatīti iestāžu ziņojumi par līdz šim paveikto vardarbības novēršanai un apkarošanai, kā arī tika nolemts par turpmākajiem pasākumiem un to izpildes termiņiem.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Latvija ir uzsākusi mērķtiecīgu un starpinstitucionālu ceļu uz vardarbības mazināšanu sabiedrībā. Latvija vakar pievienojās tām daudzajām Eiropas valstīm, kas ir ratificējušas Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, tādā veidā apņemoties ieviest labākus pakalpojumus cietušajiem, kā arī domāt par šo problēmu ilgtermiņā, valstiski un koordinēti. Konvencija ir mūsdienīgs cilvēktiesību regulējums, kas palīdzēs strādāt gan preventīvi ar vardarbības cēloņiem, gan arī sniegt mērķētāku atbalstu cietušajiem.”
NNP pieņēma zināšanai Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Tieslietu padomes sniegto informāciju par NNP 2023. gada 26. maija sēdē noteikto uzdevumu izpildes progresu.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere sēdē ziņoja par jau šogad pieņemtajiem un spēkā esošajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas kā prioritāru nosaka tādu kriminālprocesu, kurā tiek izmeklēta vardarbība ģimenē, kā arī to, ka kriminālprocess par vardarbību ģimenē jāuzsāk neatkarīgi no cietušās personas iesnieguma. Tāpat šobrīd ir iespēja piemērot speciālo procesuālo aizsardzību no vajāšanas un vardarbības draudiem cietušajām personām, bet par vajāšanu un draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja tā izdarīta ģimenē, paredzēti bargāki sodi.
NNP nolēma, Labklājības ministrijas vadībā turpināt izstrādāt Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānu 2024.–2029. gadam, iekļaujot no institūciju ziņojumiem izrietošos pasākumus, piemēram:
• katrā valsts reģionā nepieciešama institūciju sadarbības grupa (tiesa, policija, prokuratūra, bāriņtiesa, sociālais dienests), lai gūtu vispusīgu pārskatu par ģimenes konfliktos iesaistīto personu profilu;
• kriminālprocesiem par vienu varmāku pēc iespējas jābūt viena prokurora uzraudzībā;
• jāievieš atbilstoši policijas kontroles pasākumi augsta un ļoti augsta riska vardarbīgajām personām.
NNP sēdē klātesošā biedrības “Centrs MARTA” pārstāve Beāte Jonīte pauda gandarījumu, ka ar vardarbības novēršanu saistītie jautājumi ir ļoti augstā līmenī bijuši
institūciju dienas kārtībā pēdējo mēnešu laikā, kas rezultējas arī produktīvā darbā pie vardarbības novēršanas plāna izstrādes, kam no biedrības puses iesniegti 75 pasākumu priekšlikumi, kuri tiek izvērtēti un iekļauti plānā.
Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāna projektu Noziedzības novēršanas padomē jāiesniedz līdz 2024. gada 1. maijam.
Tāpat NNP lēma, ka Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Labklājības ministrijai normatīvo aktu izstrādes darba grupās jāapspriež un līdz 2024.gada 1.martam jāsagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par vēl nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.
NNP lēma, ka Iekšlietu ministrijai ir jāizveido profesionāls un efektīvs starpinstitucionālās sadarbības modelis pirmstiesas un iztiesāšanas procesā attiecībā uz varmākām un par paveikto jāziņo NNP līdz 2024. gada 1. maijam. Savukārt, Veselības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Valsts policiju un citām kompetentajām iestādēm jāturpina attīstīt starpinstitucionāla sadarbības modeļa izveidi tādu personu uzraudzībai un sociālo jautājumu risināšanai, kurām piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis un arī jāziņo līdz 2024. gada 1. maijam.
Tāpat NNP aicina visas atbildīgās iestādes ņemt vērā un piemērot praksē Tieslietu padomes Ziņojumā par tiesu sistēmas darba organizāciju lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai un veselībai, ietvertos secinājumus.