Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 19. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem iecerēts atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību.
Pašlaik probācijas uzraudzību kā pamatsodu iespējams piemērot nepilngadīgajiem par jebkāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, bet pilngadīgām personām – par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu. Ar likuma grozījumiem iecerēts, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu turpmāk varēs piemērot arī pilngadīgajām personām par jebkuru noziedzīgo nodarījumu, izņemot sevišķi smagu noziegumu.
Probācijas uzraudzība ir kļuvusi par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo tā satura un izpildes ziņā ir pilnībā identiska nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika uzraudzībai, pauž likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas. Plānots, ka ar grozījumiem tiks mazināta arī atkārtota sabiedriskā darba piemērošana personām, kurām ir nepieciešams sods, kas satur rehabilitācijas un ierobežojumu elementus.
Likumprojekta autori uzsver, ka probācijas uzraudzība kā pamatsods nav atliktais sods (atšķirībā no nosacītas brīvības atņemšanas), bet uzreiz pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par soda spēkā stāšanos izpildāms pamatsods. Ja persona, kurai ir piemērota probācijas uzraudzība, bez attaisnojoša iemesla nepilda tai noteiktos pienākumus, tiesa aizstāj neizciesto soda laiku, vienu probācijas uzraudzības dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl trīs lasījumos jālemj Saeimai.
