Latvijas valsts izlašu komandām būs liegts spēlēt pret Krievijas un Baltkrievijas izlasēm, paredz grozījumi Sporta likumā, kas ceturtdien, 21. decembrī, otrajā lasījumā atbalstīti Saeimā. Aizliegums būs spēkā arī gadījumā, ja šo valstu sportisti piedalās sacensībās neitrālā statusā.
Tāpat likuma grozījumi paredz, ka Latvijā nedrīkstēs organizēt komandu sporta spēļu valsts izlases sacensības, kurās piedalās Krievijas vai Baltkrievijas nacionālās izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā. Tas attieksies kā uz pieaugušo, tā jauniešu un junioru sacensībām.
Likuma grozījumu pamatmērķis ir atkārtoti uzsvērt Latvijas solidaritāti ar Ukrainu un saknē bloķēt jebkādus Krievijas centienus leģitimizēt savus kara noziegumus caur sporta nozari.
“Sporta likuma grozījumu pamatdoma ir nacionālās likumdošanas līmenī noteikt, ka Latvijas komandu sporta spēļu izlases, piemēram, basketbolā, futbolā vai hokejā, nevar nedz savā, nedz neitrālā laukumā aizvadīt savstarpējas spēles ar agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – komandām,” pauž Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis. “Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiks izlozēts, ka Latvijas izlasei jāspēlē pret Krieviju vai Baltkrieviju, starptautiskajām sporta organizācijām būs jārespektē Latvijas likumdošana,” skaidro D. M. Daugavietis.
Deputāti par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē iepriekš akcentēja, ka šobrīd starptautiskā sporta sabiedrība pieņem lēmumus, kas varētu “atgriezt apritē” Krievijas un Baltkrievijas komandas. Kā iepriekš atzīmēja likumprojekta autori, mēs varam nonākt situācijā, kad Latvija tiek izlozēta vienā grupā ar kādu no šīm komandām. Ņemot vērā šobrīd spēkā esošo likumdošanu, Latvijas komandas šādā situācijā būtu spiestas spēlēt, saņemt tehnisko zaudējumu vai maksāt naudas sodu.
Atbalstītā likumprojekta redakcija patlaban neregulē Latvijas sportistu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs. Lēmumu par dalību tajās pieņem Latvijas Olimpiskā komiteja. “Jāņem vērā, ka agresorvalstu sporta spēļu komandas vairs nevar kvalificēties olimpiskajām spēlēm,” informē D. M. Daugavietis.
Kā iepriekš atzīmēja likumprojekta autori, iecerētie grozījumi ir pārspriesti ar sporta nozares pārstāvjiem.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie atbildīgajā komisijā un Saeimā vēl jāskata un jāatbalsta trešajā – galīgajā – lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 2024. gada 11. janvāris, noteica Saeima.