Trešdien, 10. janvārī, tiekoties ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un tieslietu nozares augstākajām amatpersonām, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka aizvadītajā gadā izdarīts ievērojams darbs kriminālsodu politikā. Ir stājušās spēkā būtiskas izmaiņas tiesiskajā regulējumā vardarbības novēršanai un apkarošanai ģimenē, tāpat stiprināta valsts drošība, paaugstinot kriminālatbildību par valsts drošības apdraudējumu. Ministre uzsvēra, ka iesāktais darbs pie valsts drošības stiprināšanas un kriminālsodu reformas turpināsies arī 2024. gadā.
Tieslietu ministre I.Lībiņa-Egnere: “Tieslietu sistēma ir mūsu iekšējās drošības stūrakmens, un mēs esam vienisprātis, ka to nepieciešams stiprināt, īpaši ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju. Taisnīga un efektīva tieslietu sistēma ir būtiska sabiedrības stabilitātei un uzticībai likumam.”
I.Lībiņa-Egnere sarunā akcentēja, ka kriminālsodu reformas ietvaros šogad plānots pārskatīt sodus un papildināt regulējumu ar jauniem kvalificējošiem sastāviem par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vērsti pret personas dzīvību un veselību, personas brīvību, godu un cieņu, cilvēku tirdzniecību, personas nolaupīšanu, naida noziegumiem un noziegumiem digitālajā vidē. Tāpat Tieslietu ministrija kopā ar sadarbības partneriem šobrīd strādā pie Labklājības ministrijas veidotā Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāna projekta, kas vienlaikus paredz arī izmaiņas normatīvajos aktos, lai mazinātu vardarbību sabiedrībā.
Sarunā I.Lībiņa-Egnere norādīja, ka šogad viena no Tieslietu ministrijas prioritātēm ir arī bērnu tiesību aizsardzības sistēmas regulējuma pilnveide. Tieslietu ministrija strādā pie bērnu izdarīto likumpārkāpumu prevencijas sistēmas reformas, kas paredz izveidot Terapeitisko māju augsta riska pusaudžiem, kur tiks piedāvāta terapijā balstīta palīdzība un iespēja kvalificētu speciālistu vadībā pusaudžiem strādāt ar savām uzvedības problēmām, lai veiksmīgi atgrieztos ikdienas dzīvē un sabiedrībā. Reformas ietvaros plānots stiprināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu, lai izveidotu tādus mehānismus, kas vērsti uz bērna audzināšanu un viņa uzvedības pozitīvu ietekmēšanu.
Ar Valsts prezidentu tikās tieslietu ministre I.Lībiņa-Egnere, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, ģenerālprokurors Juris Stukāns un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.