Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā Rīgas pilsētas tiesa 2. februārī piemērojusi bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu – fiziskai personai, kas uzdevās par starpnieku un pieprasīja fiziskai personai kukuli. Aizdomās turētais solīja nodot kukuli KNAB amatpersonai, lai tā neuzsāktu kriminālprocesu pret fizisko personu.
Izmeklēšanas laikā KNAB iegūti nenoliedzami pierādījumi, ka aizdomās turētā persona nav un nekad nav bijusi saistīta ar KNAB nodarbinātajām amatpersonām un pieprasīto kukuli plānoja piesavināties. Aizdomās turētais ir vairākkārt sodīts par dažādiem mantiska rakstura noziedzīgajiem nodarījumiem.
KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule: “Korupcijas apkarošanas prakse liecina, ka krāpnieki savās afērās nevairās iesaistīt arī kukuļošanu, uzrunājot nepazīstamas personas un apmaiņā pret kukuli piedāvājot savas starpniecības pakalpojumus, lai “sakārtotu jautājumus” ar valsts iestādēm. Saņemot šādus piedāvājumus, iedzīvotājiem kritiski jāizvērtē ne tikai to patiesums, bet arī izmantoto metožu tiesiskums. Neatkarīgi no tā, vai persona iekrīt krāpnieku lamatās, vai kukuli dod mērķētā veidā, visām iesaistītajām personām draud kriminālatbildība.”
KNAB kriminālprocesu uzsāka 2024. gada 18. janvārī un to izmeklē par iespējamu kukuļņemšanu, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 320. panta pirmajā daļā. KNAB turpina veikt pirmstiesas izmeklēšanu.
KNAB vērš uzmanību, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.