Lai noteiktu kriminālatbildību par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju jeb tā dēvētā “deep fake” palīdzību ietekmēt vēlēšanu rezultātus un nodrošinātu vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13. martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā.
Vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt godīgu un brīvu vēlēšanu norises būtisks priekšnosacījums ir taisnīgs priekšvēlēšanu kampaņas regulējums, atzīmē likumprojekta autori.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt kriminālatbildību par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu, radot nepatiesu informāciju par politiskām partijām, Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātiem ar mērķi viņus diskreditēt vai graut reputāciju, un šādas informācijas izplatīšanu, apzinoties, ka tā ir nepatiesa.
Plānots, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Likumprojekta autori uzsver, ka dziļviltojuma tehnoloģiju radītie foto, video un audio materiāli ir kļuvuši par priekšvēlēšanu kampaņu sastāvdaļu. Piemēram, pēdējā gada laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radīts saturs, kura mērķis ir bijis graut kāda kandidāta reputāciju, ir konstatēts Argentīnas, Slovākijas un Polijas priekšvēlēšanu kampaņās, pauž autori, norādot, ka liela daļa potenciālo vēlētāju atzīst, ka jau šobrīd nespēj atpazīt dziļviltojuma tehnoloģiju radīto saturu.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.