Saeima trešdien, 27. martā, galīgajā lasījumā pieņēma Aizsardzības industrijas likumu, kura mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī veicināt aizsardzības industrijas attīstību.
Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija secinājusi, ka līdzšinējie likumi nebija pietiekoši, lai varētu pilnvērtīgi turpināt atbalstīt un attīstīt šo nozari. Jaunajā likumā aizsardzības industrijas pārstāvjiem ir skaidrāki un pārskatāmāki noteikumi attiecībā uz drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī sadarbību ar aizsardzības nozari.
Svarīgs jautājums ir šīs industrijas produktu piegādes drošība un to kontrole, iepriekš norādījuši likuma autori, norādot, ka iepirkumos paredzēts stingri noteikt piegādes prasības. Šīs prasības noteiks Ministru kabinets. Tāpat valdībai būs jānosaka stratēģiskās partnerības izveidošanas nosacījumi, kā arī aizsardzības industrijā nodarbināto apmācības kārtība.
Šajā nozarē strādā vairāk nekā astoņi tūkstoši darbinieku, un vairāk nekā 80 procentus no saviem produktiem tā eksportē uz citām NATO dalībvalstīm, iepriekš akcentējusi Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija. Licences arvien vairāk saņem tieši ražošanas uzņēmumi, kas attīsta un izgatavo izteikti militāram lietojumam paredzētu produkciju un tās sastāvdaļas, piemēram, bruņojuma, bezpilota sistēmu, kaujas tehnikas, sakaru un citās jomās, uzsvēruši jaunā likuma autori.
Aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militāru vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju, teikts pieņemtajā likumā.
Saeima galīgajā lasījumā šodien arī pieņēma ar šo likumu saistītos Mobilizācijas likuma un Nacionālās drošības likuma grozījumus.
