Lai reformētu cietumu sistēmu un uzlabotu ieslodzīto resocializāciju, Saeima ceturtdien, 11. aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā.
Izmaiņas paredz pāreju uz divu veidu cietumiem – slēgto un atklāto. Patlaban Latvijā ir slēgtais, daļēji slēgtais un atklātais cietums, kā arī audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem. Šī reforma attieksies uz cietumiem, kur sodu izcieš pilngadīgas personas. Reforma mainīs notiesāto izvietošanas kritērijus, lai viņi ātrāk nonāktu tajā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā ir iespējama intensīvāka iesaiste resocializācijas pasākumos, kā arī lai sodu izpildes process kļūtu raitāks, norādījuši reformas autori Tieslietu ministrijā.
Piemēram, notiesātajam, ievērojot un izpildot noteiktos kritērijus, būs iespējams ātrāk nonākt atklātajā cietumā, kurā ir plašākas iespējas, piemēram, strādāt algotu darbu vai mācīties ārpus ieslodzījuma vietas. Turklāt jaunā sistēma būs labvēlīga arī visiem notiesātajiem, kuri jau šobrīd izcieš sodu, paudusi Tieslietu ministrija.
Paredzēts pilnveidot notiesāto resocializācijas procesu, tostarp paplašināt sociālās rehabilitātācijas līdzekļu klāstu. Tāpat paredzēta virkne papildinājumu attiecībā uz notiesāto tiesībām un pienākumiem, piemēram, uzvedības noteikumiem cietumos, kā arī ārpus tiem un piekļuvei dokumentiem.
Tāpat grozījumi paredz nostiprināt likumā starpinstitūciju modeli, kura darbu organizēs Valsts probācijas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts policija ar mērķi veikt kotroles pasākumus un aktivitātes, lai mazinātu risku, ka notiesātais izdara jaunu noziegumu. It īpaši tas attieksies uz personām, kas notiesātas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu saistībā ar vardabību, noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī uz notiesātajiem ar radikalizācijas pazīmēm un nepilngadīgajiem.
Šādas starpinstitūcijas sadarbības sanāksmes kriminālsodu izpildes laikā ir aizgūtas no Lielbritānijas kolēģiem, un Latvijā praktizē jau deviņus gadus, iepriekš par šī likumprojekta virzību parlamentā atbildīgajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā deputātiem sacīja Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius. Šajā darbā varēs iesaistīties arī pašvaldības un citi nepieciešamie speciālisti, un šī sadarbība veicinās sabiedrības drošību katrā konkrētajā pašvaldībā, liedzot likumpārkāpējam sniegt atšķirīgu informāciju dažādām institūcijām.
Patlaban cietumos sodu izcieš ap 2500 notiesāto.
Plānots, ka izmaiņas sodu izpildes kodeksā stāsies spēkā 1. septembrī.