Senāta Civillietu departaments 11. aprīlī izskatīja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru mantojums sadalīts tiesas noteiktajā kārtībā. Senāts atzina, ka strīda izspriešanā bija piemērojamas normas, kas reglamentē kopīpašuma izbeigšanu, nevis mantojuma sadali. Līdz ar to zemākas instances tiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.
Prasītāja un atbildētājas ir mantojuma atstājēja meitas. Testamentā norādīts, ka mantojums sadalāms starp meitām vienādās daļās. Viena meita tiesā cēla prasību pret abām pārējām, lūdzot sadalīt mantojumā ietilpstošo kustamo mantu, pārdodot to izsolē. Savukārt otra meita iesniedza pretprasību, lūdzot sadalīt mantojumu atbilstoši viņas piedāvātajam variantam.
Senāts norādīja, ka, pirmkārt, mantojums ir kopība un to var dalīt tikai vienreiz – mājas kārtībā vai tiesas ceļā. Otrkārt, mājas kārtībā īstenoto mantojuma sadali nevar apstrīdēt tiesā. Treškārt, manta, kas pēc mantojuma sadales palika nesadalīta, ir dalāma nevis kā mantojums, bet kā kopīpašums un to var risināt kā mājas kārtībā, tā arī tiesas ceļā.
No pārsūdzētā sprieduma izriet, ka apelācijas instances tiesa ir atkārtoti dalījusi mantojuma masā ietilpstošās akcijas un kapitāla daļas, par ko mantinieces jau bija noslēgušas vienošanos, kā arī nekustamos īpašumus, uz kuriem mantinieces zemesgrāmatā jau nostiprinājušas savas īpašuma tiesības. Tā kā ir pamats secināt, ka mantojums sadalīts mājas kārtībā, tā atkārtota sadale ar tiesas spriedumu nav pieļaujama. Prasības kārtībā var tikt izspriests mantinieču strīds par kopīpašuma izbeigšanu attiecībā uz to mantoto mantu, kuru neaptvēra vienošanās par mantojuma sadali.
Senāta spriedums lietā Nr.SKC-80/2024 (C33427419)
