Lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, Augstākās tiesas priekšsēdētāja sasauktā Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce 17. aprīlī pieņēma lēmumu izskaidrot, ka Civilprocesa likums atbilstoši 74. panta otrās daļas 7. punktam vispārīgi neierobežo lietas dalībnieku tiesības iesniegt tiesai paskaidrojumu par blakus sūdzību rakstveida procesā. Kopsapulce norādīja, ka vienas puses tiesības dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus par otras puses pieteikumu vai sūdzību ir būtiska sacīkstes un līdztiesības principu izpausme.
Vienlaikus kopsapulces lēmumā skaidrots, ka, ievērojot procesa efektivitātes un procesuālās ekonomijas intereses, tiesības iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par blakus sūdzību īstenojamas saprātīgā termiņā, kas nav garāks par likumā paredzēto blakus sūdzības iesniegšanas termiņu, to skaitot no blakus sūdzības nosūtīšanas dienas.
Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce pieļauj, ka izņēmuma gadījumos nepieciešamība nekavējoties izskatīt blakus sūdzību var prevalēt pār pārējo lietas dalībnieku tiesībām iesniegt paskaidrojumus, un šāda jautājuma izlemšana ir tās tiesas, kura izskata attiecīgo blakus sūdzību, kompetencē, samērojot lietas dalībnieku tiesiskās intereses.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda: „Tiesu praksē novērota atšķirīga pieeja jautājumā par lietas dalībnieku iesniegto paskaidrojumu par blakus sūdzību pieņemšanu rakstveida procesos. Tādēļ likuma „Par tiesu varu” noteiktajā kārtībā sasaucu Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulci, kas, izsverot civilprocesa tiesību pamatprincipus un ņemot vērā citus apsvērumus, nonākusi pie slēdziena, ka rakstveida procesā jānodrošina tādi procesuālo tiesību standarti, kas ir analoģiski mutvārdu procesam. Kopsapulces sniegtā interpretācija sekmēs vienotu tiesu izpratni šajā jautājumā un novērsīs atšķirīgu tiesu praksi”.
Likuma „Par tiesu varu” 49.1 panta pirmā un otrā daļa paredz, ka Senāta departamenta senatoru kopsapulci sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs, lai apspriestu aktuālus interpretācijas jautājumus vienveidīgai tiesību normu piemērošanai.