Otrdien, 23. aprīlī, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Komerclikumā, kas ļauj akciju sabiedrībām, pirmreizēji iesniedzot Uzņēmumu reģistrā akcionāru reģistru, tajos norādīt daļēju informāciju par to akcionāriem. Ilgtermiņā akciju sabiedrībai būs iespēju robežās jāsniedz pilnīgas ziņas par akcionāriem, kā arī jāsakārto akciju īpašuma tiesības gadījumos, ja par akcionāru nav nekādu ziņu. Tādējādi grozījumi nodrošinās komercdarbībai draudzīgu, caurspīdīgu un stabilu tiesisko vidi.
Tieslietu ministrija virza šīs izmaiņas tiesiskajā regulējumā, jo praksē ir konstatētas situācijas, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo ziņu par akcionāru, piemēram, iztrūkst akcionāra adreses, nav pieejams akcionāra personas kods u.c. Šāda situācija var izveidoties no akciju sabiedrības neatkarīgu iemeslu dēļ.
Ar jauno regulējumu plānots noteikt, ka, iesniedzot sākotnējo informāciju par akcionāriem, tajā varēs iztrūkt atsevišķas ziņas. Ziņu trūkums netraucēs akciju sabiedrībai akcionāru reģistru iesniegt Uzņēmumu reģistrā. Vienlaikus tiks paredzēts, ka akcionāram, par kuru ir sniegtas nepilnīgas ziņas, var tikt ierobežotas noteiktas akcionāra tiesības. Izmaiņas paredz arī akciju sabiedrībām pienākumu sakārtot to akciju īpašuma tiesības, kuru piederība nav zināma (nav zināms akcionārs), ļaujot īpašuma tiesības uz šādām akcijām dzēst tiesas ceļā.
Papildu informācija:
Akciju sabiedrībām līdz 2024. gada 30.jūnijam ir noteikts pienākums atklāt informāciju par akcionāriem. Lai to izpildītu, akciju sabiedrībai vai nu jāiesniedz akcionāru reģistrs Uzņēmumu reģistrā vai arī akcijas jāreģistrē centrālajā vērtspapīru depozitārijā un Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz ziņas par konkrēto depozitāriju, kur akcijas ir iegrāmatotas. Ja šīs prasības netiek ievērotas, tad akciju sabiedrībai var draudēt tās darbības izbeigšana. Uzņēmumu reģistrā šobrīd nevar iesniegt nepilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru, kurā iztrūkst daļa informācijas.