Ar Senāta Civillietu departamenta 23. aprīļa lēmumu ir noslēgusies tiesvedība lietā, kurā zemes īpašnieks bija vērsies tiesā ar prasību pret vēja elektrostacijas īpašnieku par zemes nomas maksas noteikšanu. Zemes īpašnieks uzskatīja, ka līdzšinējā nomas maksa ir pārāk maza. Apgabaltiesa prasību noraidīja. Izvērtējot zemes īpašnieka kasācijas sūdzībā norādīto, Senāts atzina, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spēkā stājās apgabaltiesas spriedums.
Atbilstoši lietas apstākļiem zemes nomas līgums tika noslēgts vairāk nekā pirms 20 gadiem. Nomas tiesības kā nekustamā īpašuma apgrūtinājums tika nostiprinātas zemesgrāmatā. Uz iznomātās zemes nomnieks uzbūvēja vēja elektrostaciju. Zemes īpašnieki vairākkārt mainījās. Pēdējais zemes īpašnieks, uzskatot, ka no iznomātā zemes īpašuma tiek gūta pārāk liela peļņa, nomniekam maksājot nesamērīgu mazu nomas maksu, vērsās tiesā, lai tiesa nosaka viņa ieskatā taisnīgu nomas maksu.
Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi materiālo tiesību normas.
Senāts, atbildot uz kasācijas sūdzībā izteiktajiem apsvērumiem, tostarp skaidroja, ka labas ticības princips nav uzskatāms par tiesai dotu pilnvarojumu katras tiesiskās situācijas risinājumu pielāgot vispārīgiem taisnīguma apsvērumiem, brīvi grozot no likuma vai tiesiska darījuma izrietošas tiesiskās sekas. Tas būtu pretēji civiltiesībās noteiktajam pušu privātautonomijas principam.
Kasācijas sūdzībā bija ietvertas atsauces uz judikatūru, kurā skatītas piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Konkrētajā gadījumā ir brīvprātīgas, nevis no piespiedu nomas izrietošas tiesiskās attiecības. Brīvprātīgās nomas tiesiskās attiecības juridiski nevar pārvērst vai pielīdzināt piespiedu nomas tiesiskām attiecībām. Attiecīgi nav ņemama vērā judikatūra, kas izveidojusies piespiedu nomas lietās.
Tāpat nav konstatējams gadījums, kad nomas maksas apmēru noteic tiesa pēc sava ieskata, jo, kā pareizi atzinusi apgabaltiesa, vienošanās tieši paredz nomas maksas apmēru situācijai, ja puses līdz noteiktam datumam nevienosies par citu nomas maksu. Turklāt prasītājam pirms kļūšanas par iznomātās zemes īpašnieku bija iespēja izvērtēt zemes nomas līguma noteikumu atbilstību savām interesēm. Labprātīgi stājoties šajās tiesiskajās attiecībās, prasītājs ir uzņēmies visas attiecīgās saistības.
Senāta lēmums lietā Nr.SKC-356/2024 (C30373022)
