Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs no 1. līdz 3. maijam piedalās Eiropas Savienības Tiesas rīkotajos pasākumos, kas veltīti 20. gadadienai, kopš vienotajai Eiropas tiesiskajai telpai pievienojās desmit valstis, tostarp arī Latvija.
Trešdienas vakarā viesi pulcējās uz Eiropas Savienības Tiesas prezidenta Kūna Lēnartsa svinīgo pieņemšanu, bet ceturtdien un piektdien norisinās konference “20 gadi kopš 10 valstu pievienošanās Eiropas Savienībai: jauns konstitucionāls brīdis Eiropai”.
Konferences pirmajā dienā sekcijā “Iekšējā tirgus un sociālās politikas izaicinājumi” kā nacionālo tiesu pārstāvis ar priekšlasījumu uzstāsies Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Viņš runās par tiesu izaicinājumiem iekšējā tirgus un sociālās politikas balansēšanā. “Šajās jomās tiesību avotu sistēma veidojas kompleksa. To veido gan Eiropas Savienības tiesību avoti, gan papildinoši nacionālo tiesību avoti. Turklāt teorētiski pastāv vēl neregulētās jomas, kurās regulējumu noteic tikai nacionālie tiesību avoti. Tas rada vairākus izaicinājumus nacionālo tiesu tiesnešiem,” norāda Aigars Strupišs.
Viens no izaicinājumiem, par ko runās Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ir nacionālās politikas ietekme. Priekšsēdētājs norāda, ka Eiropas Savienības tiesu tiesnesis ir daudz mazāk pakļauts politiskajam spiedienam no dalībvalstu likumdevēju un izpildvaras puses un nacionālajam radikālismam un populismam nekā dalībvalsts tiesas tiesnesis. Tieši šis apstāklis – Eiropas Savienības Tiesas neatkarība no nacionālās politikas, izmantojot prejudiciālo jautājumu institūtu, sniedz būtisku atbalstu nacionālajām tiesām līdzsvara nodrošināšanā starp nacionālajām politiskajām interesēm un Eiropas Savienības integrācijas principiem. Diskusijai Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvirzīs arī vairākas metodoloģiskas problēmas Eiropas Savienības tiesību piemērošanā nacionālajā līmenī.
Desmit valstu pievienošanās 2004. gada 1. maijā bija lielākā Eiropas Savienības paplašināšanās gan cilvēku, gan valstu skaita ziņā. Eiropas Savienības Tiesa norāda: šī pievienošanās kopējā Eiropas Savienības tiesiskajā telpā ienesa lielu valstu vēstures, juridiskās kultūras un tradīciju dažādību, tas bija konstitucionāls brīdis, apvienojot Austrumeiropu un Rietumeiropu. Kaut arī desmit jaunās dalībvalstis pievienojās Savienībai ar sevišķu apņēmību un cerībām uz brīvību, taisnīgumu un labklājību, tām bijis jāpārvar būtiski izaicinājumi. Par to arī priekšlasījumi un diskusijas konferencē.
Konferences gaitai piektdien varēs sekot līdzi arī tiešraidē Eiropas Savienības Tiesas tīmekļvietnē: https://curia.europa.eu/jcms/jcms/p1_4335233/lv/