Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 5. jūnijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru par komercsabiedrības mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, notiesāts tās izpilddirektors. Apsūdzētais sodīts ar sabiedrisko darbu uz 160 stundām. No viņa par labu komercsabiedrībai piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 2199 eiro.
No pārsūdzētā apgabaltiesas sprieduma izriet, ka komercsabiedrības izpilddirektors iesniedza valdes loceklim priekšlikumu par lielākas darba algas noteikšanu dēlam, paaugstinot to no 7 uz 733 eiro. Izpilddirektors apzinājās, ka priekšlikums ir nepatiess un darbus, par kuriem paredzēts noteikt algas paaugstinājumu, viņa dēls neveiks. Lai nodrošinātu regulāru algas saņemšanu, apsūdzētais darba uzskaites sarakstos par trim mēnešiem norādīja nepatiesu informāciju, proti, ka dēls attiecīgajā laika periodā strādājis 7 vai 8 stundas dienā. Apsūdzētais rīkojās mantkārīgā nolūkā, jo komercsabiedrības budžeta līdzekļus, kuri kā darba alga nepamatoti tika izmaksāti dēlam, saņēma pats un rīkojās ar tiem pēc saviem ieskaitiem, gūstot materiālu labumu. Izdarot Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, komercsabiedrībai nodarīts mantisks kaitējums 2199 eiro.
Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts konstatēja, ka aizstāvis atkārto apelācijas sūdzības motīvus, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un argumentēti noraidījusi. Aizstāvja kasācijas sūdzībā izklāstītie argumenti faktiski pauž neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūto pierādījumu attiecināmību, ticamību un pietiekamību, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā Kriminālprocesa likumā noteiktajam.
Senāta lēmums. Lieta Nr.SKK-292/2024 (11904001820)