Jūnija sākumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas ir atbildīgā institūcija par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normu ievērošanas uzraudzību, izveidoja starpinstitūciju darba grupu. Šīs darba grupas mērķis ir izvērtēt esošo interešu konflikta novēršanas regulējumu, kā arī meklēt iespējamus risinājums, lai tā piemērošanu padarītu skaidrāku, saprotamāku un efektīvāku.
KNAB, kontrolējot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasību ievērošanu, katru gadu konstatē vairākus desmitus šī likuma pārkāpumu. Visbiežāk konstatēto pārkāpumu augšgalā ir valsts amatpersonu prettiesiska rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu, tai skaitā darba autotransporta izmantošana privātām vajadzībām, kā arī lēmumu pieņemšana interešu konflikta situācijās un valsts amatpersonas amata savienošana ar citu aizliegtu amatu. KNAB ieskatā, šie pārkāpumi visbiežāk saistāmi ar valsts amatpersonu neuzmanību un paviršu attieksmi pret normatīvajā regulējumā noteikto kārtību.
Latvijā likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” stājās spēkā 2002. gada 10. maijā. Šo gadu laikā likumam ir veikti vairāki grozījumi, taču aizvien novērojams, ka tā normu ievērošana un piemērošana praksē ir smagnēja.
Ņemot vērā līdzšinējo praksi un likuma izpildē un piemērošanā iesaistīto pušu pieredzi, KNAB izveidoja darba grupu. Tās mērķis ir apzināt normatīvā regulējuma pilnveides iespējas un nepieciešamības gadījumā sagatavot grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
KNAB priekšnieka vietnieks stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos p.i. Sandijs Vectēvs: “Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti ir atzinīgi novērtējuši līdzšinējos Latvijas sasniegumus darbā pie interešu konflikta novēršanas publiskajā sektorā. Lai gan esam sasnieguši atbilstību, ar to nepietiek, tāpēc šobrīd ir īstais laiks raudzīties uz šīs sistēmas efektivitāti. Manuprāt, šai sistēmai jābūt balstītai riskos, kas ir viens no risku vadības stūrakmeņiem. Tas ļautu precīzāk piemērot prasības un atvieglot piemērošanas procesu.”
Darba grupas sastāvā ir pārstāvji no vairāk nekā 10 dažādām publiskā un nevalstiskā sektora institūcijām, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, kā arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna”, Latvijas Pilsoniskā alianses un citām KNAB Sabiedriski konsultatīvajā padomē ietilpstošajām nevalstiskajām organizācijām. Pirmā darba grupas sēde plānota š.g. jūnija beigās.
