JAUNUMI

8. Jūlijs 2024 / 16:35

Senāts vēršas Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumiem par Eiropas Savienības sankciju regulējuma piemērošanu

Senāta Civillietu departaments 4. jūlijā nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem par to, kā piemērojami Eiropas Savienības noteiktie ierobežojošie pasākumi sankciju režīma īstenošanā, kas noteikts saistībā ar darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

Rīgas rajona tiesa bija nospriedusi apmierināt SIA „ČIEKURI-SHISHKI” prasību pret SIA „COUNTRY HELI”, piedzenot parādu, aizdevuma lietošanas procentus un tiesas izdevumus kopā vairāk nekā 3,5 miljoni euro. Spriedums stājās spēkā. Ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs iesniedza protestu, jo uzskatīja, ka ar šo spriedumu tiek pārkāpti Eiropas Savienības tiesību normās noteiktie ierobežojošie pasākumi, ņemot vērā, ka viens no atbildētājas dalībniekiem ir komercsabiedrība, kuras patiesais labuma guvējs ir Eiropas Savienības sankcijām pakļauta fiziskā persona; turklāt prasītājai pieder arī atbildētājas kapitāldaļas. Senātā tika ierosināta kasācijas tiesvedība un līdz lietas izskatīšanai apturēta pārsūdzētā sprieduma izpilde.

Senāts šajā lietā uzdevis jautājumus par Padomes 2014. gada 17. marta Regulas (ES) Nr.269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta, vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība normu interpretāciju un piemērošanu. Šāds pienākums – vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem – gadījumā, ja tiesai, kuras nolēmums nav pārsūdzams, rodas šaubas par lietā piemērojamo Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju un līdzšinējā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā uz tām nav atbildēts, noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantā.

Kopā Senāts formulējis 7 jautājumus.

Trīs jautājumi attiecas uz to, kā saprotams ar sankcijām pakļautajām fiziskajām personām „saistītās personas” jēdziens. Senāts lēmumā paskaidrojis, ka atbildes uz šiem jautājumiem nepieciešamas, lai pēc tam izvērtētu, vai prasītāja un atbildētāja ir personas, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi atbilstoši norādītajam tiesiskajam regulējumam ir iesaldējami.

Atsevišķi uzdots jautājums par tiesas pienākumiem lietas dalībnieku pārbaudē, proti, vai tie nav atzīstami par „saistītām personām” sankciju režīma piemērošanas ietvarā.

Ierobežojošo pasākumu būtība ir nepieļaut resursu nonākšanu sankciju režīmam pakļauto personu rīcībā. Tāpēc viens no ierobežojošajiem pasākumiem ir attiecīgo „prasību neapmierināšana”. Šajā sakarā Senāts formulējis divus jautājumus – par šī Eiropas Savienības tiesību autonomā jēdziena interpretāciju un piemērošanu, proti, ierobežojošā pasākuma sekām civilprocesā.

Lai pārliecinātos par sankcijām pakļauto personu tiesību uz datu aizsardzību ievērošanu saistībā ar tiesas sprieduma pieejamību, Senāts uzdevis arī jautājumu par konkrētās fiziskās personas, kurai piemērots Eiropas Savienības sankciju režīms, vārda un uzvārda atklāšanu tiesas spriedumā.

Tiesvedība izskatāmajā lietā ir apturēta līdz brīdim, kad spēkā stāsies Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.

Senāta lēmums. Lieta Nr.SPC-1/2024 (C33271023

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
23. Jūlijs / 15:41
Tieslietu ministrija rada rīku noziegumos cietušo atbalsta saņemšanas ceļa atvieglošanai
23. Jūlijs / 14:49
Tieslietu padome precizē rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību
23. Jūlijs / 13:40
Senāts izceļošanas aizliegumu atzīst par pamatotu un tiesisku
22. Jūlijs / 15:22
Septembrī notiks konference par konkurences tiesību pārkāpumu izraisītajiem zaudējumiem
22. Jūlijs / 15:18
Ierosināta lieta par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu
AUTORU KATALOGS