Senāta Krimināllietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apsūdzētajam par apzināti nepatiesu ziņojumu sniegšanu piespriests sabiedriskais darbs uz 150 stundām.
Apgabaltiesa atzina, ka apsūdzētais ir sniedzis apzināti nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktām personām. Lai atriebtos, apsūdzētais Latvijas Republikas Ministru prezidentam, Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, Latvijas Republikas tiesībsargam, Valsts kontrolierei un SIA “Latvijas Televīzija” žurnālistam nosūtīja iesniegumu, kurā apzināti norādīja nepatiesas ziņas par to, ka vairākas amatpersonas izmantojušas citu kriminālprocesu personiskiem mērķiem un organizētā grupā no muitas amatpersonām izspieda naudu.
Lemjot par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, apgabaltiesa ņēma vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī soda mērķi.
Atceļot pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, apgabaltiesa vienlaikus izlēma cietušo pieteiktās morālā kaitējuma kompensācijas. Cietušā, kurš attaisnojošo spriedumu bija pārsūdzējis, pieteiktā kaitējuma kompensācija tika apmierināta, no apsūdzētā piedzenot 5000 eiro. Pārējo cietušo pieteiktās kaitējuma kompensācijas atstātas bez izskatīšanas, tādējādi saglabājot viņiem tiesības celt prasību pret apsūdzēto civiltiesiskā kārtībā.
Apsūdzētais un viņa aizstāvis apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja kasācijas kārtībā. Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.
Aizstāvības argumenti, ka anonīms, neparakstīts ziņojums nevar būt pamats kriminālprocesa uzsākšanai, Senātam neradīja šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nebija būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā. Atbilstoši Senāta skaidrotajam, nav izšķirošas nozīmes faktam, vai ziņojums iesniegts parakstīts vai anonīmi, jo nepatiesās ziņas ir pamats pārbaudes uzsākšanai, kas apdraud jurisdikcijas institūciju likumam atbilstošas darbības intereses.
Pārējie argumenti bija pamatoti ar aizstāves un apsūdzētā atšķirīgo viedokli par lietā iegūto pierādījumu vērtēšanu un vērsti uz to, lai panāktu pārsūdzētā sprieduma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Šajā daļā kasācijas sūdzības neatbilda Kriminālprocesa likuma prasībām.
Senāta 2024. gada 17. septembra lēmums lietā Nr.SKK-414/2024 (11905016016).
