Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa vai būves īpašnieka, otrdien, 15. oktobrī, sēdē uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas deputāti.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins atzīmēja, ka likuma grozījumi, kurus Saeima šogad pavasarī pieņēma saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, paredz, ka zemes īpašnieks no būves īpašnieka var pieprasīt kompensāciju par papildu izdevumiem, kas saistīti ar atgādinājumu par pienākumu maksāt, paziņojumu sagatavošanu un citiem izdevumiem. “Taču likums neparedz, ka šie 15 eiro būtu obligāti pieprasāmi. Summu var prasīt mazāku vai nepieprasīt vispār,” pauž A. Judins.
Komisijas sēdē Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis vērsa deputātu uzmanību uz neskaidrībām, kuras radušās pašvaldībās saistībā ar Saeimas pieņemto likuma grozījumu piemērošanu. Viņš atzīmēja, ka uz Rīgas pašvaldības zemes atrodas 30 tūkstoši dzīvokļu un aptuveni 1500 citu būvju, un rēķina sagatavošanas pašizmaksas būtu aptuveni trīs līdz piecu eiro apmērā.
Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna skaidroja, ka summa “15 eiro” tika izvēlēta, ņemot vērā visas iespējamās izmaksas, kas varētu rasties privātpersonai, kurai nav pieejas reģistriem un datubāzēm, par kuru izmantošanu var nākties samaksāt. Savukārt pašvaldībai ir pieejami plašāki resursi, kas izmaksas būtiski samazina. Turklāt maksāšanas paziņojumu ir iespējams sagatavot elektroniski, pauda klātesošie.
Tāpat pārrunātas zemes un dzīvokļa būves īpašnieka iespējas vienoties par summu, kas maksājama par rēķina sagatavošanu.
Komisija un Tieslietu ministrija sēdē pārrunātā jautājuma skaidrojumu Latvijas pašvaldībām sagatavos arī rakstveidā, akcentēja komisijas priekšsēdētājs.
