Ceturtdien, 31. oktobrī, Saeima skatīs Tieslietu ministrijas izstrādātos un Saeimas Juridiskās komisijas virzītos grozījumus likumprojektos, kuru mērķis ir nodrošināt uzraudzības funkciju pār arestētajām kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām, ko veiks pārvaldnieks. Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam Possessor. Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā.
Grozījumi tapuši, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra sēdes uzdevumu Tieslietu ministrijai sagatavot vienotu regulējumu. Tas izstrādāts pēc diskusijām divu gadu garumā Tieslietu ministrijas Krimināltiesību un Komerclikuma darba grupās, iesaistot gan valsts pārvaldi, gan NVO ekspertus no uzņēmējdarbības vides un juridiskajām profesijām.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere: “Vienota regulējuma arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanai mērkis ir nodrošināt profesionālu kapitāldaļu pārvaldīšanu, lai nodrošinātu to vērtības saglabāšanu. Regulējums nosaka, ka īpašuma tiesības paliek pie arestētā īpašnieka, un lēmumu par kapitāldaļu nodošanu pārvaldīšanai apstiprinās izmeklēšanas tiesnesis. Aizsargājot personu tiesības uz īpašumu, procesa virzītājs varēs lemt par kapitāldaļu realizāciju tikai ar īpašnieka piekrišanu. Risinājumi ir samērīgi attiecībā uz privātpersonu īpašuma tiesībām, nodrošinot atbilstību Satversmei. Vienlaikus tiks izbeigta līdzšinējā sadrumstalotā prakse arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanā, kas ir bez vienotas pieejas.”
Izmaiņas tiesiskajā regulējumā vienlaikus nepieciešamas Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (MONEYVAL) kontekstā. MONEYVAL rekomendācijas paredz to, ka valstīm jābūt efektīviem mehānismiem iesaldētā, arestētā vai konfiscētā īpašuma pārvaldīšanai, saglabāšanai un, ja nepieciešams, atsavināšanai. Īpašuma vērtības saglabāšanai vajadzības gadījumā jāietver īpašuma pārdošana pirms konfiskācijas. Tāpat šī rekomendācija nosaka, ka valstīm jānodrošina pasākumi, kuri ļauj izpildīt konfiskācijas rīkojumu un realizēt īpašumu vai vērtību, uz kuru attiecas konfiskācijas rīkojums, kā rezultātā īpašums vai vērtība, uz kuru attiecas rīkojums, tiek konfiscēta.
Tieslietu ministrija un Ekonomikas ministrija, izvirzot Publisko aktīvu pārvaldītāju Possessor kā pārvaldnieka funkciju īstenotāju, ņēmusi vērā tā pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus. Izvērtētā informācija liecina, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" spēs efektīvi pārvaldīt publiskos aktīvus, kā arī valsts attīstībai un drošībai nozīmīgus resursus un infrastruktūru, piedāvājot profesionālus pakalpojumus un inovatīvus risinājumus.
Atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai ar pārvaldību tiek saprasts, ka arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldnieks iestājas kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) vai kooperatīvās sabiedrības biedra vietā ar visām viņa tiesībām un pienākumiem, kas izriet no likuma, izņemot tiesības saņemt dividendes. Proti, pārvaldība ietver tādas darbības, kas ir saistītas ar dalībnieku (akcionāru) vai biedru sapulces lēmumu pieņemšanu ar mērķi pēc iespējas saglabāt arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju vērtību, lai nodrošinātu un efektivizētu Kriminālprocesa likuma 361. panta pirmajā daļā noteikto mērķu sasniegšanu, uzliekot arestu mantai. Valdes un padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana no amata ietilpst dalībnieku (akcionāru) un biedru sapulces kompetencē.
