Otrdien, 4. februārī, Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par tiesu varu un Tieslietu padomes darbību.
Sarunā ar Valsts prezidentu A. Strupišs uzsvēra, ka kopš stāšanās priekšsēdētāja amatā viens no galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem ir stiprināt tiesu varas neatkarību. Tas ietver tiesu sistēmas administratīvā atbalsta funkciju pārņemšanu no izpildvaras un nodošanu tiesu varas pārziņā. Tieslietu padome ir panākusi konceptuālu vienošanos ar Tieslietu ministriju par šo funkciju pārņemšanu un aktīvi strādā pie pārejas īstenošanas, izstrādājot grozījumus likumā „Par tiesu varu”. A. Strupišs norādīja, ka šī jautājuma virzībā īpaši svarīgi ir nodrošināt Augstākās tiesas patstāvības un neatkarības saglabāšanu.
Pārrunājot Tieslietu padomes darbības virzienus, A. Strupišs informēja, ka ir izveidots stingrs pamats tiesu sistēmas turpmākai mūsdienīgai attīstībai, kas balstās uz plānošanu, statistiku un prognozēm. Viens no svarīgākajiem tiesu sistēmas kvalitātes uzlabošanas pasākumiem ir bijusi tiesnešu atlases procedūras pilnveide. Ieviešot jaunu atlases kārtību un stingrākus novērtēšanas kritērijus, tiek nodrošināts, ka tiesu sistēmā nonāk augsti kvalificēti juristi un tiesnešu amatos tiek iecelti vispiemērotākie kandidāti.
Vienlaikus A. Strupišs norādīja, ka juridiskās izglītības problēmas joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē cilvēkresursu atjaunošanos tiesu sistēmā. Arī šogad Tieslietu padome plāno risināt jautājumu par darbinieku trūkumu tiesu sistēmā, cerot piesaistīt jaunus speciālistus ar juridisko kvalifikāciju. Tiks pilnveidoti amatu standarti un atalgojuma sistēma, lai nodrošinātu pievilcīgu darba vidi. Turklāt Tieslietu padome plāno stiprināt Tieslietu akadēmijas lomu ilgtspējīgas un efektīvas mācību sistēmas īstenošanā, nodrošinot kvalitatīvu tiesu un prokuratūras funkciju izpildi.
A. Strupišs arī informēja Valsts prezidentu par Augstākās tiesas izstrādāto tiesu prakses apkopojumu, kas attiecas uz soda noteikšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību, kā arī par Ģenerālprokurora amata konkursa virzību.