Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 19. martā, pirms otrā lasījuma Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz noteikt kriminālatbildību transportlīdzekļu vadītājiem par agresīvu braukšanu pēc tam, kad kompetentas institūcijas amatpersona atkārtoti pieprasījusi apturēt transportlīdzekli, jeb par bēgšanu.
“Bēgšana, kas izpaužas kā agresīva braukšana, apdraud ne vien paša transportlīdzekļa vadītāja un pasažieru, bet arī citu ceļu satiksmes dalībnieku un gājēju veselību un dzīvību. Ir grūti vai pat neiespējami paredzēt agresīvā transportlīdzekļa vadītāja kustības trajektoriju un novērst smagu seku iestāšanos,” pauž Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, uzsverot, ka galvenais šo grozījumu uzdevums ir atturēt transportlīdzekļa vadītājus no šiem pārkāpumiem un pasargāt sabiedrību.
Plānots, ka transportlīdzekļa vadītāju sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.
Patlaban gan par agresīvu braukšanu, gan nepakļaušanos personas, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli ir noteikta administratīvā atbildība. Šo divu pārkāpumu kombinācija ir ar lielāku kaitīgumu, un par to nepieciešams paredzēt kriminālatbildību, atzīmē A.Judins.
Vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikumā un likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” komisijas deputāti pirms otrā lasījuma parlamentā atbalstīja priekšlikumus, kas paredz pilnveidot atbildību par ANO, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai Latvijas nacionālo sankciju pārkāpšanu.
Tāpat ar grozījumiem iecerēts atbilstoši mūsdienu praktiskajai situācijai pilnveidot regulējumu par neatļautu vielu un priekšmetu ienešanu, nodošanu un glabāšanu īslaicīgās aizturēšanas un ieslodzījuma vietā. Tostarp par neatļautu priekšmetu nodošanu (korespondence, nauda, pārtika u.c.) brīvības atņemšanas soda maksimālo termiņu plānots palielināt no viena uz diviem gadiem. Tāpat iecerēts likumu papildināt, nosakot kriminālatbildību par neatļautu saziņas līdzekļu nodošanu, paredzot par to brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Lai grozījumi stātos spēkā, tas vēl divos lasījumos jāizvērtē Saeimā
