Šonedēļ Strasbūrā, darba vizītes laikā Francijā, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere Latvijas Republikas vārdā parakstīja divus nozīmīgus Eiropas Padomes dokumentus – Konvenciju par advokātu neatkarības un aizsardzības nodrošināšanu un Trešo papildu protokolu pie Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās. Abi instrumenti stiprina Latvijas lomu Eiropas tiesiskuma un starptautiskās sadarbības telpā.
Pievienojoties Eiropas Padomes Konvencijai par advokāta profesijas aizsardzību, Latvija starptautiski nostiprina advokātu neatkarību un līdz ar to – iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu un uzticamu juridisko aizstāvību. Konvencija apvieno Eiropas valstis kopīgos standartos, kas garantē advokātu profesionālo brīvību un aizsardzību, nodrošinot iespēju viņiem veikt savu darbu bez nepamatotas iejaukšanās vai diskriminācijas. Tā stiprina advokatūras neatkarību un profesionālo autonomiju, kā arī aizsargā būtiskās advokātu tiesības – klientu informācijas konfidencialitāti, vārda brīvību un aizsardzību pret nepamatotām kratīšanām vai aizturēšanu.
Turpmāk ne vien Advokatūras likums, Kriminālprocesa likums un citi nodrošinās advokātu profesionālo neatkarību un garantijas no nepamatotas ārējas iejaukšanās viņu darbā, bet to papildinās arī Konvencija. Tādējādi Latvija skaidri apliecina savu apņēmību vēl vairāk stiprināt advokātu aizsardzību un līdz ar to – demokrātiju un tiesiskumu.
“Advokātu profesionālam darbam ir būtiska nozīme demokrātiskā tiesiskā valstī. Ar šo soli Latvija ne tikai apliecina uzticību tiesiskumam, bet arī parāda, ka mūsu valsts aktīvi piedalās Eiropas mēroga iniciatīvās, kas aizsargā cilvēku tiesības un stiprina taisnīgumu,” uzsvēra Inese Lībiņa-Egnere.
Savukārt pievienojoties Trešajam papildu protokolam, Latvija iesaistās modernizētā Eiropas sadarbības tīklā krimināltiesiskajā jomā. Tas ļaus izmeklētājiem ātrāk un drošāk apmainīties ar informāciju, izmantot videokonferences un elektroniskos dokumentus, padarot sadarbību ar citām valstīm efektīvāku – īpaši kibernoziegumu, korupcijas un terorisma apkarošanā. Tāpat tas nosaka vienotus noteikumus modernu izmeklēšanas metožu izmantošanai – piemēram, GPS izsekošanai, audio un video ierakstiem vai telesakaru pārtveršanai –, radot skaidru tiesisko regulējumu tehnoloģiju
izmantošanai pierādījumu iegūšanā pāri valstu robežām un stiprinot spēju efektīvi novērst kiberuzbrukumus, terorismu un citus pārrobežu noziegumus.
Jau šobrīd vairākus protokolā ietvertos principus Latvija ir ieviesusi savā kriminālprocesuālajā regulējumā – piemēram, Kriminālprocesa likums ļauj veikt attālinātu nopratināšanu ar videokonferences starpniecību. Tieslietu ministrijas izveidotā ekspertu darba grupa izvērtēs nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai pilnībā ieviestu protokola inovācijas un nodrošinātu vēl efektīvākus rīkus cīņai ar noziedzību.
