2025. gada 25. novembrī Strasbūrā, Francijā Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Eiropas Padomē Agnese Vilde Latvijas Republikas vārdā iesniedza Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ratifikācijas rakstu par Latvijas pievienošanos Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 16. protokolam (Protokols). Atbilstoši Protokola 8. panta 2. punktam tas attiecībā uz Latviju stāsies spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kas seko trīs mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā Latvija iesniedza Eiropas Padomei ratifikācijas instrumentu. Proti, Protokols Latvijā stāsies spēkā 2026. gada 1. martā.
2025. gada 6. novembrī spēkā stājās likums “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu”, ar kuru Saeima atbalstīja Latvijas pievienošanos Protokolam. Līdz ar Protokola spēkā stāšanos Latvijā Augstākajai tiesai (Senātam) un Satversmes tiesai būs tiesības lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesu (Tiesa) sniegt konsultatīvu atzinumu par būtiskiem Konvencijā vai tās protokolos garantēto tiesību un brīvību interpretācijas vai piemērošanas jautājumiem. Tiesas konsultatīvajā atzinumā izdarītie secinājumi nav juridiski saistoši, tomēr tie dod ieskatu un vadlīnijas Konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību interpretācijai un piemērošanai strīdīgos un iepriekš neatrisinātos jautājumos.
Protokols parakstīšanai tika atvērts 2013. gada 2. oktobrī, un tas stājās spēkā 2018. gada 1. augustā, kad tam bija pievienojušās desmit Konvencijas dalībvalstis. Šobrīd Protokolu ir ratificējušas 26 Konvencijas dalībvalstis: Albānija, Andora, Armēnija, Azerbaidžāna, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Francija, Grieķija, Gruzija, Igaunija, Lietuva, Luksemburga, Melnkalne, Moldova, Monako, Nīderlande, Rumānija, Sanmarīno, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ukraina, Ziemeļmaķedonija, Zviedrija un šodien arī Latvija. Protokolu parakstījušas vēl trīs Konvencijas dalībvalstis: Itālija, Norvēģija un Turcija.