Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis apsūdzētā kasācijas sūdzību lietā, kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu viltota dokumenta izmantošanā un sodīts ar sabiedrisko darbu uz 100 stundām, un atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāts konstatēja, ka kasācijas sūdzībā apsūdzētais pēc būtības atkārtojis apelācijas sūdzībā paustos argumentus, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi, un ka tā ir vērsta uz apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ.
No lietas apstākļiem izriet, ka apsūdzētais, lai reģistrētos Autotransporta direkcijā kā pasažieru komercpārvadājumu vadītājs, elektroniski iesniedza viltotas valsts valodas prasmes apliecības kopiju un iesniegumā atzīmēja, ka viņa valsts valodas prasmes nav zemākas par noteikto B līmeņa 1. pakāpi. Tā kā apliecībā bija norādīti nepareizi personas dati un Autotransporta direkcijai radās aizdomas, ka tā nav autentiska, tika iegūta papildu informācija un noskaidrots, ka apliecība ar šādu numuru izsniegta citai personai un apsūdzētais tajā norādītajā datumā valsts valodas prasmes pārbaudi nav kārtojis.
Rīgas pilsētas tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu un sodīja viņu ar sabiedrisko darbu uz 100 stundām. Tiesa atzina par pierādītu, ka apsūdzētajam nebija nepieciešamā apliecinājuma par valsts valodas prasmi, tādēļ viņam nebija likumīga pamata reģistrēties Taksometru vadītāju reģistrā. Lai šādas tiesības iegūtu, apsūdzētais apzināti izmantoja viltotu dokumentu, pievienojot tā attēlu savam iesniegumam un tādējādi uzdodot to par īstu, lai apliecinātu, ka viņam ir tiesības strādāt par taksometra vadītāju. Rīgas apgabaltiesa, kurai apsūdzētais bija iesniedzis apelācijas sūdzību, atstāja Rīgas pilsētas tiesas spriedumu negrozītu. Tiesas kolēģija atzina, ka nav nozīmes, kādā veidā apsūdzētais ieguvis viltoto apliecību, un noraidīja apelācijas sūdzībā izteikto argumentu, ka apliecības attēlu nevar atzīt par dokumentu, kas piešķirtu tās uzrādītājam tiesības.
Lieta SKK-240/2026 (11087030022)