26. maijā valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Kriminālsodu izpildes likums”, kas paredz modernizēt soda izpildes sistēmu un stiprināt sabiedrības drošību. Jaunais regulējums ieviesīs mūsdienīgu, cilvēktiesībās balstītu pieeju soda izpildei, vienlaikus lielāku uzsvaru liekot uz notiesāto resocializāciju un atkārtotas noziedzības mazināšanu. Likumprojekts paredz skaidrāku un efektīvāku soda izpildes kārtību, stiprinot drošības un uzraudzības pasākumus, diskriminācijas aizliegumu un mazinot ieslodzīto neformālās hierarhijas ietekmi.
“Jaunais Kriminālsodu izpildes likums ir nozīmīgs solis ceļā uz drošāku un mūsdienīgāku soda izpildes sistēmu Latvijā. Mūsu mērķis ir stiprināt sabiedrības drošību, veidojot tādu sodu sistēmas izpildi, kas mazina atkārtotu noziedzību un palīdz cilvēkiem atgriezties sabiedrībā kā atbildīgiem tās locekļiem. Ar skaidriem principiem, efektīvāku uzraudzību un lielāku uzsvaru uz resocializāciju mēs stiprinām gan tiesiskumu, gan cilvēktiesību ievērošanu. Vienlaikus šīs pārmaiņas dos arī lielāku skaidrību un atbalstu soda izpildes sistēmā strādājošajiem,” uzsver tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Likumprojekts paredz nozīmīgus uzlabojumus četrās savstarpēji saistītās jomās. Tas ievieš mūsdienīgu sodu izpildes pieeju ar skaidriem principiem un vērtībām, stiprina sabiedrības drošību un uzlabo uzraudzības kārtību.
Jaunā kārtība pirmo reizi Latvijas tiesību sistēmā paredz kriminālsodu izpildes pamatprincipu nodaļu ar 13 soda izpildes principiem, kas kalpos kā vienota vērtību sistēma soda izpildē, skaidrāk definē personāla lomu, un palīdzēs mazināt ieslodzīto neformālās hierarhijas izpausmes.
Tāpat likumprojektā īpaši uzsvērta cieņa un lojalitāte pret Latvijas valsti un valsts valodu – latviešu valodu – notiesāto resocializācijas pasākumos kā nozīmīgs priekšnoteikums veiksmīgai notiesāto integrācijai sabiedrībā. Tāpēc notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi ir papildināti ar jaunu līdzekli – pasākumiem patriotiskās audzināšanas veicināšanai.
Likumprojekts paredz stiprināt arī sabiedrībā izpildāmos sodus un noteikt jaunus pienākumus probācijas klientiem (piemēram, aizliegums spēlēt azartspēles un pienākums aktīvi iesaistīties Valsts probācijas dienesta noteiktajās programmās). Tiks pilnveidots elektroniskās uzraudzības regulējums, kā arī paplašinātas taisnīguma atjaunošanas iespējas.
Likumprojekts paredz plašākas iespējas notiesāto veiksmīgai atgriešanai sabiedrībā, uzlabojot viņu pamattiesību nodrošināšanu. Tiks paplašinātas iespējas sazināties ar tuviniekiem, tostarp izmantojot mūsdienīgākus attālinātās saziņas risinājumus, kā arī precizēta kārtība īslaicīgai ieslodzījuma vietas atstāšanai.
Lielāka uzmanība tiks pievērsta sociālās uzvedības korekcijas pasākumiem un notiesāto izglītošanai, nodrošinot karjeras konsultācijas un darba prasmju attīstīšanu. Tāpat paredzēti pasākumi sociālo prasmju, pilsoniskās atbildības un sabiedrisko vērtību stiprināšanai, lai palīdzētu notiesātajiem veiksmīgāk atgriezties sabiedrībā.
Likumprojekts ir turpinājums aizvadītajos gados īstenotajām reformām kriminālsodu izpildes modernizācijā. Tieslietu ministrija īstenojusi virkni nozīmīgu reformu kriminālsodu izpildes modernizācijā: uzbūvēts jaunais Liepājas cietums, Olainē darbu sācis Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrs, stiprinot resocializācijas darbu un notiesāto uzvedības maiņas programmas, kā arī attīstīta elektroniskā uzraudzība un pilnveidota probācijas sistēma. Par 10 % palielināts Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu atalgojums un ieviestas 300 eiro piemaksas, stiprinot cilvēkresursus un iekšējo drošību kopumā. Tāpat piesaistīts Norvēģijas finanšu instruments jauna sieviešu cietuma būvniecībai Cēsīs.
Likumprojekts vēl būs jāizskata Saeimai, tas pieejams Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.