Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis divu apsūdzēto interesēs aizstāvju iesniegtās kasācijas sūdzības un atzinis, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apsūdzētie atzīti par vainīgiem apsūdzībā par apdraudēto savvaļas dzīvnieku tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu, ar ko radīts būtisks kaitējums, ir atceļams. Lieta ir nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Lietā apsūdzētas divas personas. No apsūdzības izriet, ka apsūdzētie Čehijas Republikā iegādājās apdraudētu plēsēju kārtas savvaļas dzīvnieku – Amerikas pumu (Puma concolor). Pēc pumas transportēšanas uz Latviju tā vispirms tika nodota viena apsūdzētā valdījumā, bet neilgi pēc tam nogādāta otra apsūdzētā dzīvesvietā, kurš turpmāk to vairākus mēnešus turēja dzīvnieku labturības un drošības prasībām neatbilstošos apstākļos nereģistrētā turēšanas vietā, neizpildot Dzīvnieku aizsardzības likuma 3.1 panta trešās daļas prasības, tādējādi apdraudot gan dzīvnieka veselību, gan sabiedrības drošību.
Rīgas rajona tiesa bija atzinusi apsūdzētos par nevainīgiem un attaisnojusi, bet Rīgas apgabaltiesa – par vainīgiem, sodot katru no viņiem ar 3500 eiro naudas sodu un piedzenot izdevumus par pumas kā lietiskā pierādījuma uzglabāšanu, kas gandrīz piecas reizes pārsniedza naudas soda apjomu.
Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa pamatoti konstatējusi, ka apsūdzētie objektīvi ir pārkāpuši Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto aizliegumu, taču nav pilnvērtīgi noskaidrojusi, vai viņi šo aizliegumu pārkāpuši apzināti (tīši). Senāts vērsa uzmanību uz lietā pieņemto blakus lēmumu, kurā pirmās instances tiesa atzinusi, ka apdraudēto savvaļas dzīvnieku aprites tiesiskajā regulējumā un Dabas aizsardzības pārvaldes publiski sniegtajā informācijā saskatāmas būtiskas nepilnības un pretrunas. Apelācijas sūdzība vai protests par šo lēmumu netika iesniegts, un apelācijas instances tiesa to nebija atcēlusi arī pēc savas iniciatīvas.
Kā norāda Senāts, apelācijas instances tiesa nebija izvērtējusi apsūdzētā aizstāvības pozīciju, ka puma tika reģistrēta tādā pašā kārtībā, kā viens no apsūdzētajiem iepriekš reģistrējis citus savvaļas dzīvniekus, proti, dzīvnieki vispirms iegādāti un tikai pēc tam reģistrēti Dabas aizsardzības pārvaldē. Tāpat tiesa nebija izvērtējusi aizstāvības iesniegtos pierādījumus, ka Dabas aizsardzības pārvalde citā pumas reģistrācijas gadījumā, iespējams, pieļāvusi tādu pašu reģistrācijas kārtību, kādu bija ievērojuši apsūdzētie.
Izskatot lietu atkārtoti, tiesai būs jāpārbauda katra apsūdzētā nodoms dzīvnieka iegādes procesa laikā, tostarp ņemot vērā konkrētā dzīvnieka bīstamību, kā arī atkārtoti jāvērtē aizstāvības iesniegto pierādījumu pieļaujamība.
Lieta SKK-15/2026 (11816001820)
